Lai rakstītā veidā saglabātu pēdējo desmitgažu mazos vietvārdus Latvijā, septembrī aizritēja pēdējais no septiņiem pašmāju vietvārdu iemūžināšanas akcijas “Vietvārdu talka” mēnešiem.
Septembrī vietvārdiem bagātīgākās vietas bija Jaunpils novads Viesatu pagastā (193 vietvārdi), Annas pagasts (180 vietvārdu) un Kuldīgas pilsēta (72 vietvārdi), savukārt čaklākā talciniece – Sandra Šteina (193 vietvārdi), tā papildinot Tautas vietvārdu datubāzi www.vietvardi.lv.
Noslēdzoties talkai, kopējie tās rezultāti un čaklākie talcinieki un vietvārdiem krāšņākie novadi tiks sumināti Vietvārdu dienā šī gada 20. oktobrī talkas noslēguma pasākumā, vienlaikus aicinot vietvārdus datubāzē reģistrēt arī turpmāk.
Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu. Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi, un daudzi mazie vietvārdi – piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz pusgadsimta slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicināja Latvijas iedzīvotājus uz kopīgu “Vietvārdu talku”.
“Vietvārdu talkā” ikviens tika aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru.