1971. gadā, lai vairotu sabiedrības izpratni par biosfēras jautājumiem, UNESCO tika izveidota programma “Cilvēks un biosfēra”. Programmas mērķis ir veicināt sadarbību starp valstīm tādās jomās kā starpnozaru pētniecība, zinātnisko pierādījumu vairošana un sabiedrības izglītošana dabas resursu pārvaldībā. Programma tiecas uzlabot cilvēku attiecības ar vidi globālā mērogā, galvenokārt veicinot pētījumus par vides un cilvēka mijiedarbību, paraugteritoriju un pieredžu attīstību, kā arī ceļot izpratni un kapacitāti par vispārīgiem vides pārvaldības jautājumiem. Programma sekmē ne tikai labāku vides izpratni, ieskaitot spēju rīkoties attiecībā uz globālo pārmaiņu radītiem izaicinājumiem, bet arī zinātnes un zinātnieku plašāku līdzdalību politikas dokumentu un vietu pārvaldības plānu izstrādē. Programmas redzamākais ieguldījums ir visā pasaulē plašais biosfēras rezervātu tīkls.
Biosfēras rezervātu pamatā ir pārliecība par vides daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējības attīstības iespējamību vidē veiksmīgi sabalansējot ekoloģiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras vajadzības. Biosfēras rezervāti ir pasaulē vieni no nozīmīgākajām teritorijām un pieredzēm ilgtspējības attīstības jēdziena skaidrošanā un ilgtspējības principu iedzīvināšanā. To īstenotā prakse pierāda, ka ir iespējama vides pārvaldība, kura atspoguļo gan līdzsvaroto un sabalansēto vides, sociālo, politisko un ekonomisko vajadzību un vēlmju attīstību, gan nodrošina sabiedrības iesaisti vides pārdomātā pārvaldīšanā un dabas resursu sapratīgā izmantošanā.
1997. gadā Latvijā izveidotais Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts tika iekļauts UNESCO programmas „Cilvēks un biosfēra” starptautisko biosfēras rezervātu tīklā.