Redzamākā programmas iniciatīva ir reģistri, kas tiek veidoti starptautiskā, reģionālā un nacionālā mērogā. 1995. gadā tika izveidots “Pasaules atmiņa” starptautiskais reģistrs, un 1997. gadā tajā tika iekļautas pirmās dokumentārā mantojuma vērtības, kuras atbilst pasaules nozīmes un universālas vērtības kritērijiem. Dokumentārā mantojuma liecību iekļaušana UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā nozīmē ne tikai dokumentārā mantojuma vērtības augstu novērtējumu un starptautisku atzinību, bet tā ir arī mantojuma glabātājas valsts atbildība mantojumu saglabāt un darīt to pieejamu. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā no Latvijas iekļauts: Dainu skapis (iekļauts 2001. gadā), Baltijas valstu kopīgā nominācija - Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības (iekļauts 2009. gadā), Vācijas, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Polijas un Latvijas kopīgā nominācija Hanzas vēstures dokumenti (iekļauta 2023. gadā), kā arī Polijas sagatavotā nominācija par Ļubļinas ūnijas noslēgšanas akta dokumentu (iekļauta 2017. gadā).

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā 2001. gadā tika iekļauta nominācija “Dainu skapis”, īpaši izceļot tā unikālo saturu un saikni ar vēl joprojām dzīvajām nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijām Latvijā. Tas ir latviešu tautasdziesmu krājuma “Latvju dainas” redaktora Krišjāņa Barona (1835–1923) sakārtotais manuskriptu kopums viņa paša projektētā skapī, kas apvieno tautasdziesmu un citu folkloras materiālu pierakstus. Dainu skapī atrodas 268 815 lapiņas, uz katras no tām pierakstīts no četrām līdz astoņām tautasdziesmas rindām, kā arī citi teksti (mīklas, sakāmvārdi u. c.). 2006. gadā tika izveidota Dainu skapja virtuālā versija www.dainuskapis.lv, padarot šo mantojumu apskatāmu un izmantojamu visā pasaulē.

Nominācija „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības” UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā tika iekļauta 2009. gadā. Baltijas ceļš bija unikāla, mierīga masu protesta akcija, kas notika 1989. gada 23. augustā, kad aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Nevardarbīgā protesta un solidaritātes demonstrācija notika 50. gadadienā, kopš 1939. gadā Vācijas un Padomju Savienības neuzbrukšanas līguma un tā slepeno papildprotokolu parakstīšanas, kas sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā un noveda pie Baltijas valstu okupācijas un aneksijas. Baltijas ceļa dokumentāro mantojumu veido nozīmīgs dokumentu arhīvs, kas ir saistīts ar šo vēsturisko notikumu.

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā 2023. gadā tika iekļauta Vācijas, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Polijas un Latvijas kopīgā nominācija “Hanzas vēstures dokumenti”, ko veido 21 dokuments. Tā ļauj izprast, kā Hanzas tirgotāju apvienība, ko veidoja aptuveni 200 pilsētu plašs tīkls, ietekmēja Ziemeļeiropas reģiona attīstību no 12. līdz 17. gadsimtam. Divi no nominācijas dokumentiem glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā – 1259.-1263. gada tirdzniecības līgums starp Novgorodu un vācu pilsētām, un Gotlandi un Novgorodas kantora noteikumi jeb šrāgas 1295. gada redakcijā. Šie dokumenti raksturo Hanzas ekonomikas organizāciju un darbības formas tās tirdzniecības ceļu tālākajā austrumu punktā – Novgorodā.