Žurnālistu drošības veicināšana un nesodāmības izbeigšana par pret viņiem vērstiem noziegumiem ir viens no galvenajiem veidiem kā UNESCO atbalsta vārda un preses brīvību. Vidēji reizi 5 dienās pasaulē tiek nogalināts viens žurnālists par informācijas sniegšanu sabiedrībai. Uzbrukumi žurnālistiem bieži notiek ārpus konflikta situācijām, un tos veic organizētās noziedzības grupas, bruņoti grupējumi, drošības struktūru pārstāvji un pat vietējā policija. Šie uzbrukumi ietver slepkavības, nolaupīšanas, uzmākšanos, iebiedēšanu, nelikumīgus arestus un patvaļīgu aizturēšanu.
Nesodāmība par noziegumiem veiktiem pret mediju pārstāvjiem uztur vardarbības ciklu, kura ietekmē žurnālistu pašcenzūra liedz sabiedrībai piekļuvi informācijai un ietekmē preses brīvību. Tas atstāj tiešu iespaidu uz ANO cilvēktiesībās balstītajiem centieniem veicināt mieru, drošību un ilgtspējīgu attīstību.
Saskaņā ar ANO Rīcības plānu par žurnālistu drošību un nesodāmības problēmu darbībām žurnālistu drošības veicināšanai jābūt vērstām sešos virzienos: standartu noteikšanā un politikas veidošanā; izpratnes veicināšanā; uzraudzībā un ziņošanā; kapacitātes stiprināšanā; akadēmiskajos pētījumos un koalīciju veidošanā. ANO Rīcības plāns ir pirmie ANO sistēmas ietvaros esošie centieni vienotai šī jautājuma risināšanai, iesaistot daudz ieinteresēto pušu un izmantojot visaptverošu pieeju, kura saved kopā dažādas ANO struktūras, valstis, plašsaziņas līdzekļus un pilsonisko sabiedrību.