Lai dalītos līdzšinējā pieredzē par COVID-19 ietekmi dažādās kultūras jomās, tostarp, kultūras mantojuma saglabāšanā un radošajās industrijās, un formulētu kopīgus risinājumus īstermiņā un ilgtermiņā nacionālā, reģionālā un globālā līmenī, vairāk kneā 130 valstu kultūras ministru 23. aprīlī tikās UNESCO rīkotā virtuālā sanāksmē. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Laikā, kad 90% UNESCO Pasaules mantojuma vietu nav pieejamas, kultūras institūcijas (muzeji, teātri, bibliotēkas u.c.) 128 pasaules valstīs ir slēgtas, un daļu tradīciju ikdienā īstenot pašreiz nav iespējams, UNESCO meklē risinājumus kultūras sektora krīzes pārvarēšanai un kultūras pieejamības veicināšanai. UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē (Audrey Azoulay), uzrunājot virtuālās sanāksmes dalībniekus, uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai palīdzētu kultūras industrijām pārdzīvot krīzes laiku, tai skaitā, veidojot kopīgas iniciatīvas.
Paužot Latvijas viedokli, Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja, ka stratēģijai jābūt ilgtermiņa risinājumam: “Mēs nevaram pieļaut, ka šī veselības krīze kļūst par cilvēcisko vērtību krīzi. Pat ja vēl nav redzamas pašreizējās krīzes beigas, mums aktīvi jāplāno stratēģija šim laikam nākotnē, lai kultūra no krīzes spētu izkļūt stiprāka un dzīvīgāka nekā iepriekš.”
Sanāksmē vairākkārt tika uzsvērta ar kultūru saistīto profesionāļu pašreizējā kritiskā situācija – radošo profesionāļu kā pašnodarbināto un mazo uzņēmumu īpašnieku, sezonālo kultūras darbinieku un dažādu kultūras pasākumu organizatoru dīsktāve un darba vietas zaudēšana vai tās risks. Īpaša riska grupa ir tūrisma sektora darbinieki un valstis, kurās tūrisms sastāda lielu ekonomiskās sistēmas daļu. Tādēļ vairākas valstis dalījās ar savu pieredzi mākslinieku un kultūras nozaru darbinieku pabalstu sistēmas ieviešanā.
Tajā pašā laikā vairāku valstu kultūras ministri atsaucās uz savu valstu māksliniekiem, kas ar mākslas darbiem aktīvi līdzdarbojas sabiedrības informēšanā par ar krīzi saistītām sabiedrībai svarīgām tēmām, tai skaitā, darbojas UNESCO uzsāktajā “ResiliArt” kustībā. Zviedrijas kultūras ministre Amanda Linda (Amanda Lind) norādīja, ka Zviedrija dara visu, lai aizstāvētu atvērtu un demokrātisku sabiedrību, kurā mākslinieki var strādāt taisnīgos un drošos apstākļos, kā arī aizsargātu un veicinātu māksliniecisko brīvību, un aicināja pārējām UNESCO dalībvalstīm rīkoties līdzīgi.
UNESCO dalībvalstu kultūras ministri atzina, ka nav iespējams pilnībā izplānot situāciju pēc krīzes, taču ir skaidrs, ka COVID-19 ievieš izmaiņas arī kultūras mehānismos, piemēram, saistībā ar kultūras mantojuma ilgtspēju – digitalizācijas procesos. Vairāki kultūras ministri izcēla projektus, kas pašlaik tiek ieviesti praksē. Piemēram, Vācijas pārstāvji vēstīja par projektiem, kas veicina Vācijas UNESCO Pasaules mantojuma vietu pieejamību virtuālajā vidē, bet nākotnē tos varētu ieviest arī pārējās pasaules valstīs. Tāpat vairākas valstis minēja savu muzeju, mākslas galeriju un bibliotēku satura plašo pieejamību un mākslas izglītības iespējošanu virtuālajā vidē.
Ministri secināja, ka ir nepieciešams ilgtermiņa plāns kultūras sektora attīstībai pēc krīzes, jo, kā uzsvēra Apvienoto Arābu Emirātu kultūras ministre Nora bint Muhameda Al Kābi (Noura bint Mohammed Al Kaabi) – lai gan kultūras digitalizācija ir svarīga, lielu daļu kultūras digitalizēt nav iespējams, un to piedzīvot var tikai caur cilvēcisko saskarsmi, un arī šī kultūras daļa sabiedrībai būs vitāli nepieciešama pēc sociālās distancēšanās beigām.
Kultūras ministru sanāksme un ieteikumi, kas radīsies tās rezultātā, ir apliecinājums tam, ka ir rodami jauni veidi savstarpējā dialoga veidošanai un pieredzes apmaiņai. Savukārt tas iet roku rokā ar UNESCO darbības mērķiem – veicināt miera kultūru un starpkultūru dialogu, kas jo īpaši nepieciešams šīs krīzes efektīvai pārvarēšanai.
Ziņojums par kultūras ministru tiešsaistes foruma rezultātiem pieejams lejuplādei te: