Lai gan digitālās tehnoloģijas var uzlabot pedagoģiskos procesus, vienlaikus tās rada arī ievērojamus riskus, tostarp apdraudot lietotāju privātumu, novēršot uzmanību no mācīšanās un veicinot kibermobingu. Tā secināts jaunākajā UNESCO ziņojumā “Tehnoloģijas ar viņas nosacījumiem”, kurš atklāj, kā sociālie mediji pastiprina dzimumu stereotipus, īpaši negatīvi ietekmējot meiteņu labbūtību, izglītību un karjeras izvēles.
Ziņojums brīdina, ka algoritmu vadīts, uz attēliem balstīts saturs, jo īpaši sociālajos medijos, var pakļaut meitenes materiāliem, kas slavina neveselīgu uzvedību vai neiespējamus ķermeņa standartus. Šādai iedarbībai var būt īpaši kaitīga ietekme uz meiteņu pašcieņu un ķermeņa tēlu, kas, savukārt, tālāk ietekmē meiteņu mentālo veselību un labklājību, kam ir būtiska loma akadēmiskajos panākumos.
UNESCO ziņojums, atsaucoties uz sociālo mediju platformas “Facebook” pētījumu, norāda, ka 32% pusaudžu meiteņu apgalvo: tad, kad viņas jūtas slikti savā ķermenī, sociālais medijs “Instagram” liek viņām justies vēl sliktāk. Pētījums arī uzsver atkarību izraisošo platformas “TikTok” dizainu, ko raksturo īsi, saistoši videoklipi. Šis tūlītēja gandarījuma modelis var ietekmēt uzmanības koncentrāciju un mācīšanās paradumus, padarot ilgstošu koncentrēšanos uz mācību un ārpusskolas uzdevumiem grūtāku.
Meitenes arī cieš no kibermobinga vairāk nekā zēni. Vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, kurās ir pieejami dati, 12% 15 gadus vecu meiteņu ziņoja, ka ir cietušas no kibermobinga, salīdzinot ar 8% zēnu. Šo situāciju pasliktina attēlos balstīta seksuāla satura pieaugums, mākslīgā intelekta ģenerēti dziļviltojumi un “pašu ģenerēti” seksuāla rakstura attēli, kas nonāk apritē tiešsaistē un klasēs. Daļa studenšu apgalvoja, ka ir bijušas pakļautas attēliem vai videoklipiem, kurus viņas nevēlējās patērēt.
Visi iepriekšminētie faktori rada atgriezeniskās saites cilpu: meitenes tiek pakļautas negatīvām dzimumu normām, ko pastiprina sociālie mediji, tiek novirzītas no dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) priekšmetu studijām, kas tiek uzskatītas par jomām, kas ir vērstas uz vīriešiem, un tādējādi viņām ir liegta iespēja mainīt instrumentus, kas viņas pakļāvušas šiem stereotipiem. Jau pašreiz pasaulē sievietēm ir mazāk nekā 25% amatu zinātnē, inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, tikai 26% darbinieku datu un mākslīgā intelekta jomā, 15% inženierzinātnēs un 12% mākoņdatošanas jomā visās pasaules vadošajās ekonomikās ir sievietes un tikai 17% patentu pieteikumu visā pasaulē iesniedz sievietes.
“Gadsimtiem ilgi sievietes ir veikušas nozīmīgus atklājumus un devušas nozīmīgu ieguldījumu inovāciju, zinātnes un tehnoloģiju jomā. Tomēr daudzos gadījumos bija nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai šie atklājumi un ieguldījumi tiktu atzīti. Ir zināmas slavenas sievietes, kas ir daudz darījušas, lai digitālais progress būtu iespējams un šeit varam pieminēt Adu Lovleisu (Ada Lovlace), kas ir pirmā programmētāja (1815–1852), Greisu Hūperi (Grace Hooper), kas ir ievērojama datorzinātniece (1906), Radiju Perlmani (Radia Perlman), kas tiek saukta par "interneta māti" un šo sarakstu vēl var turpināt. Tomēr joprojām ir daudz jādara, lai tehnoloģiju jomai piesaistītu arvien vairāk sieviešu un meiteņu. Mums visiem kopā ir jādomā, kā padarīt šo jomu pievilcīgāku sievietēm un kā novērst šķēršļus, kas attur sievietes arvien vairāk iesaistīties tehnoloģiju attīstībā,” uzsver Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela.
Savukārt Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktores vietniece Lāsma Lagzdiņa skaidro: “Lai palīdzētu jauniešiem pieņemt svarīgus lēmumus, ir nepieciešams veidot drošu un atbalstošu vidi, kur viņi var apspriest savas intereses, vajadzības un mērķus. Ir būtiski, ka mēs veicinām kritisko domāšanu un spēju izvērtēt informāciju, kas viņiem tiek sniegta, lai varētu pieņemt izvērtētus lēmumus par savu nākotni. Turklāt ir svarīgi veicināt dialogu ar jauniešiem par to, kādas ir viņu intereses un mērķi dzīvē, sniegt atbalstu un meklēt resursus, lai sasniegtu šos mērķus. Tās var ietvert profesionālās, karjeras konsultācijas vai cita veida atbalstu, kas palīdz jauniešiem saprast savas iespējas un attīstīt talantus. Bērnu aizsardzības centra Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī 116111 pusaudžiem jebkurā diennakts brīdī ir iespēja saņemt psiholoģisku atbalstu vai atbalstu dzīves pārmaiņās un izaicinājumos.”
Ziņojuma autori ir neatkarīga starptautisku ekspertu komanda, kas izveidota UNESCO uzdevumā.
Ar pilnu ziņojumu “Tehnoloģijas ar viņas nosacījumiem” (Technologies on Her Terms) angļu valodā iespējams iepazīties ŠEIT.