Jaunākais UNESCO globālais izglītības monitoringa ziņojums “Līderība izglītībā: vadīt uz kopīgu mērķi” apliecina, ka labi vadītas skolas ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai izglītībai, un ataino izglītības līderības daudzšķautņainību visā pasaulē. Ziņojuma atklāšana Latvijā norisināsies 10. aprīlī.
UNESCO jaunākajā ziņojumā izcelti četri galvenie līderības aspekti – mērķu nospraušana, koncentrēšanās uz mācībām, sadarbības veicināšana un profesionālās izaugsmes atbalstīšana. Dati liecina, ka gandrīz puse pasaules skolu vadītāju pirms amata uzsākšanas nav saņēmuši nekādu apmācību, un daudzviet vadības atlases procesus ietekmē politiska iejaukšanā un dzimumu nevienlīdzība.
Ziņojums “Līderība izglītībā” atklāj, ka Latvija izceļas ar ievērojamu dzimumu līdzsvaru izglītības vadībā – 84% skolu direktoru ir sievietes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Saskaņā ar ziņojuma datiem, atšķirībā no citām reģiona valstīm Latvijā sieviešu īpatsvars ir līdzīgs gan skolotāju, gan vadītāju amatos, tādējādi nodrošinot salīdzinoši labas iespējas sievietēm ieņemt vadošus amatus izglītībā. Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas skolu direktori ir augsti kvalificēti – lielākā daļa ir ar maģistra grādu, daļa pat ar doktora grādu. Tomēr izaicinājums ir tas, ka aptuveni trešdaļa direktoru uzsāk darbu bez iepriekšējas formālas vadības apmācības, kas var ietekmēt skolu pārvaldības kvalitāti un ilgtspējību.
Saskaņā ar ziņojuma datiem, Latvijā ir arī pozitīvi aspekti saistībā ar profesionālās pilnveides iespējām – tikai aptuveni 20% direktoru izjūt konfliktu starp darba pienākumiem un profesionālās attīstības iespējām, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā daudzās citās valstīs. Vienlaikus ziņojums norāda, ka dalītās vadības prakse Latvijā vēl nav pietiekami attīstīta – skolu vadības komandas ir mazāk iekļaujošas, un skolotāju, vecāku un skolēnu iesaiste lēmumu pieņemšanā ir ierobežota. Tomēr ir cerīgi, ka vairāk nekā 95% Latvijas direktoru atzīst skolēnu iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, tomēr ziņojums arī brīdina: starp "iespēju piedalīties" un reālu ietekmi var pastāvēt plaisa.
Tāpat norādīts, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām valstīm, direktoru atalgojums ir vienāds visos izglītības līmeņos – no pirmsskolas līdz vidusskolai, veicinot līdzsvaru un vienlīdzību. Vienlaikus redzams, ka atalgojuma līmenis ir salīdzinoši zems, kas var ietekmēt spēju piesaistīt un noturēt talantīgus līderus. Taču ir arī iedrošinošas ziņas – Latvija ir viena no trim valstīm (kopā ar Čehiju un Itāliju), kur no 2016. līdz 2021. gadam direktoru algas ir palielinātas par vismaz 20%.
Globālais ziņojums norāda, ka efektīvi skolu līderi būtiski ietekmē skolēnu mācību sasniegumus, skolotāju profesionālo izaugsmi un skolu kopējo attīstību. Ziņojumā uzsvērts, ka dalītās vadības modeļi, kuros lēmumu pieņemšanā tiek iesaistīti arī skolotāji, vecāki un skolēni, uzlabo skolu vidi un mācību rezultātus. Neraugoties uz to, hierarhiska pārvaldība joprojām dominē daudzviet pasaulē.
Globālā izglītības monitoringa ziņojuma “Līderība izglītībā” atklāšanas pasākums, ko rīko UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Latvijā plānots 10. aprīlī. Tajā piedalīsies arī UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma direktors Manos Antoninis. Pasākuma laikā norisināsies paneļdiskusija “Skolu vadītāju iespējas kvalitatīvai izglītībai: Autonomija, sagatavošana un dalītā vadība Latvijā”, kurā tiks skatīti jautājumi par skolu vadītāju sagatavošanu, autonomiju un dalītās vadības potenciālu iekļaujošas un efektīvas izglītības pārvaldības stiprināšanā.
Latviešu valodā digitālā formātā ir pieejami UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma "Līderība izglītībā" kopsavilkums ŠEIT un informatīvais buklets ŠEIT.
Globālais izglītības monitoringa ziņojums (GEM Report) ir neatkarīgs, UNESCO publicēts pārskats, kas kalpo kā galvenais instruments izglītības politikas analīzei un uzraudzībai attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķa 4 (IAM 4) sasniegšanu – nodrošināt visiem iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas. Ziņojums apkopo datus no dažādām pasaules valstīm, analizē izglītības politikas tendences un sniedz ieteikumus politikas veidotājiem.