UNESCO Globālais izglītības pārskata ziņojums “Nevaldības sektora dalībnieki: kurš izvēlas un kurš zaudē?” šogad veltīts nevaldības sektora nozīmei izglītībā un tā sadarbībai ar valdībām. Tā atklāšana Latvijā, piedaloties konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” dalībniekiem, norisinājās tiešsaistē 15. decembrī.
“Pandēmijas radītā krīze ir parādījusi, ka kvalitatīva izglītība ir kopdarbs – visu izglītībā iesaistīto pušu labas sadarbības rezultāts,” tā atzina konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” priekšsēdētāja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, uzrunājot UNESCO Globālā izglītības pārskata ziņojuma atklāšanas pasākuma dalībniekus Latvijā. Ministre uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt līdzsvaru dažādu izglītībā iesaistīto pušu un to interešu mijiedarbībā, paturot redzeslokā virsmērķi – kvalitatīva, ikvienam pieejama izglītība. “Šogad apstiprinātās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam akcentē arvien plašāku izglītībā iesaistīto un ieinteresēto pušu, tajā skaitā nevaldības sektora, nozīmi. Jaunas partnerības, sadarbības tīkli un formas starp izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm nodrošina iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību.”
UNESCO Globālās izglītības pārskatu prezentēja starptautiskā eksperte Frančeska Endrizzi, kura aktualizēja jautājumus par nevaldības sektora dalībnieku iesaisti izglītības nodrošināšanā, nevaldības sektora ietekmi, kas saistīta ar izglītības iekļaušanas aspektu un kvalitāti, kā arī runāja par nevaldības sektora darbības finansējuma jautājumiem izglītībā. Eksperte uzsvēra inovāciju nozīmi izglītības jomā, kā būtisku akcentējot sadarbību, nevis peļņu. Eksperte pieminēja arī COVID pandēmijas lielo ietekmi uz izglītības sistēmām, uzsverot, ka valsts sadarbība ar partneriem un ieinteresētajām pusēm var sekmēt izglītības kvalitāti.
Savu redzējumu par Latvijas situāciju izglītībā un sadarbības veidošanā sniedza trīs jomu – valsts pārvaldes, pašvaldības un vecāku organizācijas – ekspertes. Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos Inita Pauloviča uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot atvērtu, tolerantu un zinātkāru sabiedrību, kas ir gatava pārmaiņām, ņemot vērā globalizāciju, straujo tehnoloģisko progresu un neierobežoto zināšanu pieejamību.
Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza pieminēja, ka svarīgs ir mērķis un kopīgās vērtības, kuras sabiedrība vēlas sasniegt: “Atslēgas vārds, lai sasniegtu mērķus izglītībā, ir gudrs un izglītots skolotājs.” Eksperte pieminēja, ka ir svarīgi saprast inovatīvu ideju ilgtspēju un sadarboties, kā arī strādāt komandā ar atšķirīgiem viedokļiem.
Vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsvēra, ka ir nepieciešams pārdomāt jautājumu par skolu reitingu nozīmi vērtēšanā, jo ir jādomā par to, vai izglītības iestādes nodrošina bērnu pamatvajadzības. Tāpat svarīgi izvērtēt, vai skola ir draudzīga skolēnam.
UNESCO Globālais izglītības pārskata ziņojums tiek gatavots kopš 2002. gada un atklāj, kā dalībvalstīm ir veicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības ceturtā mērķa – “Kvalitatīva izglītība” – sasniegšanā. Ziņojuma galvenais uzdevums ir atspoguļot pieejamos datus un analizēt tos, lai skaidrotu progresu un atšķirības izglītībā dalībvalstīs, kā arī lai sniegtu ieteikumus, kas veicina dialogu un uzlabo politikas veidošanu.
Ar ziņojumu angļu valodā ir iespējams iepazīties šeit - https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000379875.