No 11. līdz 14. februārim UNESCO galvenajā mītnē Parīzē tikās Starpvaldību komiteja kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (turpmāk – Komiteja), lai tās 13. sesijā risinātu aktuālos jautājumus starptautiskajā kultūrpolitikas dienaskārtībā un lemtu par jaunām iniciatīvām attīstības sadarbībai kultūrā. No 2017. līdz 2023. gadam darbam Komitejā ir ievēlēta arī Latvija.
Komitejas 13. sesijā Latvija iestājās par UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (turpmāk - Konvencija) efektīvu monitoringu un izteica atzinību tās izvērtēšanā izmantot arī komunikācijas un informācijas sektora indikatorus, kas skata kultūras jomu mediju daudzveidības un izpausmes brīvības kontekstā. Latvija aktīvi izteicās par Konvencijas īstenošanu digitālajā vidē, daloties pieredzē par aktuālajām politikas iniciatīvām, kā arī inovāciju piemēru - mašīntulkošanas platformu Hugo.lv, kas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas un mākslīgā intelekta potenciālu sekmīgi izmanto, lai radītu tiešsaistes rīku valodas kultūras un daudzveidības veicināšanai digitālajā vidē.
Latvijas delegācijas vadītāja Komitejā Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela, informējot UNESCO Starpvaldību komiteju par Latvijas sasniegumiem digitālās vides attīstībā, vēstīja par VARAM izstrādāto un valdības pieņemto informatīvo ziņojumu “Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību”, kā arī izcēla biedrības "Latvijas formula 2050" iniciēto forumu ciklu attiecībā uz digitālās vides un mākslīgā intelekta lomu ne tikai valsts pārvaldes un drošības, bet arī mākslinieciskās jaunrades procesos.
Tā kā 2020. gadā aprit desmit gadu kopš dibināts UNESCO Starptautiskais fonds kultūras daudzveidībai (International Fund for Cultural Diversity), Komiteja tās darbā un satelītpasākumos īpaši izcēla attīstības sadarbības jautājumus un atklāja jaunas iniciatīvas, lai šo procesu sekmētu dažādos reģionos visā pasaulē. Diskusijā attiecībā uz digitālās vides piedāvātajām iespējām Komiteja iepazinās ar alternatīvajām nišas produktu platformām, reģionālās mūzikas, kino un grāmatu izdevēju labās prakses piemēriem Āfrikā un Latīņamerikā, uzzināja, ar kādiem izaicinājumiem nišas digitālo platformu operatori sastopas lielo platformu dominēšanas vidē.
Komiteja izskatīja ziņojumus par dažādu bilateriālo un daudzpusējo sadarbības līgumu nozīmi atvieglotai radošo personu mobilitātei un kultūras produktu un pakalpojumu brīvai apritei starptautiski, kā arī lēma par finansiālu atbalstu 9 projektiem kultūras politikas un radošo industriju stiprināšanai attīstības valstīs. Savukārt 11. februārī tika atklāta jauna attīstības sadarbības programma, kas 10 jaunajām Āfrikas filmu nozares pārstāvēm ļaus profesionāli pilnveidoties un sava darba rezultātus demonstrēt Starptautiskajā Naras kinofestivālā Japānā, kas notiks no šī gada 18.-22. septembrim.
Komitejas satelītpasākumos politikas veidotāji, nevalstiskās organizācijas un nozares profesionāļi diskutēja par kultūrā ieguldītā finansējuma ilgtermiņa atdevi un kultūras patēriņu digitālajā vidē. Diskusiju dalībnieki uzsvēra, ka arvien attīstot publisko domu par radošajām industrijām kā tautsaimniecības dzinuli, nedrīkst nepieminēt to pievienoto vērtību sabiedriskā labuma vairošanā, ko sabiedrība gūst, apmeklējot un piedaloties kultūras pasākumos un baudot dažādu kultūras produktu sniegtās iespējas.
“Četru dienu intensīvā darbā iegūtas jaunas zināšanas, pieņemtas jaunas vadlīnijas un jauni uzdevumi Latvijai, turpinot iesaistīties un pilnveidoties kultūras izpausmju daudzveidības, tajā skaitā arī digitālā radošuma jomā,” uzsvēra Rūta Muktupāvela.
Komiteja ir UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu dalībvalstu vēlēta institūcija, ko veido 24 valstis. Komiteja uzrauga Konvencijas mērķu īstenošanu, kas paredz sekmēt līdzsvarotu starptautisko kultūras preču un pakalpojumu apriti, veicināt radošo personu mobilitāti un nodrošināt tām labvēlīgus darba apstākļus, veidot ilgtspējīgas kultūras pārvaldības sistēmas un politiku, kā arī veicināt kultūrā tādas pamatvērtībās kā izpausmes brīvību un dzimumu līdztiesību.
Latviju Komitejas 13. sesijas darbā pārstāvēja Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vecākā referente Sabīne Branta, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Ieva Švarca un Latvijas delegācijas vadītāja Komitejā Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela.