No 11. līdz 14. februārim UNESCO galvenajā mītnē Parīzē notiks UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu starpvaldību komitejas 18. sesija, kurā piedalīsies Latvijas pārstāve komitejā, Kultūras akadēmijas profesore Rūta Muktupāvela, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
2005. gadā pieņemtā Konvencija ir starptautiskās kultūrpolitikas stūrakmens, kurā valstis atzīst mūsdienu kultūras un mākslas izpausmju duālo – kultūras un ekonomisko – dabu un nosaka pamatprincipus politikām un pasākumiem attiecībā uz kultūras produktu un pakalpojumu radīšanu, producēšanu, izplatīšanu un pieejamību. Latvija Konvenciju ratificējusi 2007. gadā.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas sesijas laikā tiks skatīts, ir ekspertu grupas ieteikumi par kultūras izpausmju daudzveidību digitālajā vidē. Ekspertu grupa ir sagatavojusi ieteikumus, kas pievēršas četriem jautājumiem: 1) valodu daudzveidības veicināšana kultūras saturā; 2) iespēja nacionālu un lokālu kultūras saturu atrast digitālās platformās; 3) lielākas digitālo platformu pārredzamības nozīme kultūras jautājumos, jo īpaši mākslinieciskajā brīvībā; 4) mākslīgā intelekta ietekme uz kultūras un radošajām industrijām.
Daudzvalodības veicināšanu kultūras saturā digitālajā vidē kā nozīmīgu izaicinājumu izceļ arī Latvijas pārstāvis ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) globālajā koordinācijas grupā Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Pateicoties viņa iniciatīvai pie tās izveidotas četras ekspertu grupas rekomendāciju izstrādei, no kurām divās darbojas arī Latvija. Vienā no tām – globālās nākotnes politikas veidošanai valodu daudzveidības nodrošināšanā nozīmīgajā ekspertu grupā Pirmiedzīvotāju valodu digitālās vienlīdzības un lietojuma jomu jautājumos Valts Ernštreits ievēlēts arī par līdzpriekšsēdētāju. Ekspertu grupas izstrādājušas kopīgu globālu aptauju, kuras mērķis ir pirmo reizi novērtēt pasaules pirmiedzīvotāju valodu situāciju izglītības, valodas pārmantošanas un tiesiskā statusa nodrošināšanas jomā, kā arī šo valodu klātbūtni digitālajā vidē un identificēt šķēršļus valodu lietojumam.
Apkopotie dati atbalstīs arī citu V. Ernštreita un partneru ierosināto iniciatīvu – globālu aicinājumu tehnoloģiju izstrādātājiem, valstu valdībām un akadēmiskajām institūcijām nodrošināt atbildīgu un iekļaujošu tehnoloģiju attīstību un pētniecību, sekmējot mazo valodu iekļaušanu un klātbūtni digitālajā vidē un tehnoloģiju risinājumos.