Vairāk nekā 20 dažādu pasaules valstu eksperti tikās Pekinā, Ķīnā no 7. līdz 9. septembrim, lai kopā ar UNESCO Sekretariātu diskutētu par veidiem, kā novērtējama 2003. gadā pieņemtās UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošana.
Pēc UNESCO uzaicinājuma ekspertu sanāksmē piedalījās arī Latvijas Kultūras akadēmijas docente, pētniece Dr. art. Anita Vaivade, kura guvusi pieredzi nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību jautājumu izpētē un piedalījusies UNESCO Starpvaldību komitejā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.
UNESCO rīkotās sanāksmes mērķis bija apkopot ekspertu viedokļus par globālas novērtējuma sistēmas izveidi UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Ekspertu diskusijas rezultāti tiks prezentēti UNESCO Starpvaldību komitejā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, kas lems par tālāku rīcību konvencijas īstenošanas novērtējumam.
Pēc ekspertu sanāksmes Anita Vaivade atzīst: “Pekinā aizvadītā diskusija balstījās tās dalībnieku atšķirīgajā kultūras un profesionālajā pieredzē un vienlaikus apliecināja kopīgu redzējumu par būtiskajiem konvencijas īstenošanas aspektiem. Pēc rosinošās viedokļu apmaiņas un gūtajiem secinājumiem plānota konkrētu kritēriju izstrāde, kas ļautu salīdzinoši vērtēt konvencijas īstenošanas rezultātus kā vietējās kopienās, tā arī starptautiski.”
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs sadarbībā ar Politikas sociālo zinātņu pētījumu institūtu (Francija) īsteno nemateriālā kultūras mantojuma nacionālo tiesību salīdzinošu pētījumu. Tas norit ar Latvijas – Francijas sadarbības programmas “Osmoze”, Valsts pētījumu programmas “Habitus” un Francijas Kultūras un komunikācijas ministrijas atbalstu, kā arī informatīvā sadarbībā ar UNESCO Sekretariāta Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļu.
UNESCO par nemateriālo kultūras mantojumu atzīst paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un, dažos gadījumos, arī indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē.
Latvija ir aktīvi piedalījusies Konvencijas izstrādāšanas procesā, kā arī bija astotā valsts, kas tai pievienojās. Kopumā konvencijai ir pievienojušās jau 170 pasaules valstis. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem resursiem cilvēces radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai, kas ir būtiski faktori ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
Papildu informācijai:
Ieva Švarca
UNESCO LNK Kultūras sektora vadītāja
Tālrunis: 26357793
E-pasts: i.svarca@unesco.lv