Kultūra

UNESCO Pasaules mantojuma saraksts papildināts ar 27 mantojuma vietām, un līdz ar to šajā starptautiski prestižajā reģistrā ir jau 1031 vietas no 163 valstīm.

24 Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās ir kultūras mantojuma vietas: Padre Tembek hidrauliskās sistēmas akvedukts Meksikā; arābu–normandiešu Palermo un katedrāles tipa baznīcas Čefalu un Monreālē, Itālijā; Bakče vēsturiskās teritorijas Dienvidkorejā; Šampaņas pakalnu nogāzes, saimniecības un vīna pagrabi Francijā; Kristiansfelda – morāvu baznīcu kolonija Dānijā; Burgundijas vīna dārzu nogabali un augsnes Francijā; Didžarbakiras cietoksnis un Hevselas dārzu kultūrainava Turcijā; dižais Burkan Kaldun kalns un apkārtējā sakrālā ainava Mongolijā; Rjukānas–Notodenas industriālā mantojuma vieta Norvēģijā; klinšu māksla Hailas reģionā Saūda Arābijā Saūda Arābijā; Sanantonio misionāru apmetnes Amerikas Savienotajās Valstīs; Singapūras botāniskie dārzi; Japānas dzelzs, tērauda, kuģbūvniecības un ogļu ieguves vietas no Meidzi industriālās revolūcijas; Fortas tilts Lielbritānijā; dzinēju medību ainava ziemeļu Zēlandē Dānijā u.c. Visu jauno nomināciju sarakstu var apskatīt šeit.

Sarakstā iekļauta viena jaukta tipa mantojuma vieta, kurā atrodas gan augstvērtīgas kultūras, gan dabas vērtības – Zilie un Džonkrova kalni Jamaikā.

Sarakstā iekļauti arī divi būtiski dabas mantojuma vietu paplašinājumi, kas pielīdzināmi jaunām nominācijām – Ziedu zemesraga reģiona aizsargājamās teritorijas Dienvidāfrikā un Pong Na–Ke Bang nacionālais parks Vjetnamā.

Trīs vietas nolemts iekļaut UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā, un tās ir Jemenas vecpilsēta Sana un Šibamas nocietinātā pilsēta, kā arī Hatras pilsēta Irākā. Savukārt Los Katios nacionālais parks Kolumbijā no apdraudēto vietu saraksta tika izslēgts, novērtējot labo praksi un panākumus šīs vietas aizsardzībā.

Kopumā Pasaules mantojuma komiteja izskatīja 38 nomināciju pieteikumus. To starpā bija arī Īslandes, Dānijas, Latvijas, Norvēģijas un Vācijas iesniegtā nominācija “Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā”, kurā iekļauts arī Grobiņas arheoloģiskais ansamblis. Izskatot šo pieteikumu, komiteja, novērtējot valstu ieguldīto darbu pie sarežģītās un nozīmīgu vēsturisko periodu atspoguļojušās nominācijas, ieteica to pārstrādāt un atkārtoti iesniegt citreiz.

UNESCO Pasaules mantojuma saraksts tika papildināts Pasaules mantojuma komitejas 39. sesijā, kas norisinās no 28. jūnija līdz 9. jūlijam Bonnā, Vācijā. Komiteja ir starpvaldību institūcija, kas pieņem lēmumus par pasaules izcilāko kultūras un dabas pieminekļu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, kā arī veido starptautisko politikas ietvaru šo pieminekļu aizsardzībai.

Papildu informācijai:
Ieva Švarca,
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas
Kultūras sektora vadītāja
Tālr.: 67325109
E-pasts: i.svarca@unesco.lv