Apstiprinot 42 jaunās nominācijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tostarp Kuldīgas vecpilsētu Latvijā, ir noslēgusies UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 45. sesija, kas no šī gada 10. līdz 25. septembrim norisinājās Saūda Arābijas pilsētā Rijādā. Īpaša uzmanība tika vērsta arī uz Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzību un vairākas nozīmīgas Ukrainas vietas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā.
Šoruden UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļautas 42 jaunas nominācijas, tostarp 33 kultūras mantojuma vietas un deviņas dabas mantojuma vietas, kopskaitā sasniedzot 1199 nominācijas 168 pasaules valstīs. Līdz ar Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika apstiprinātās arī tādas nominācijas kā ebreju viduslaiku vēsturiskais centrs Erfurtē Vācijā, Kauņas modernisma arhitektūra Lietuvā, vikingu laikmeta cietokšņi Dānijā, persiešu karavānserāls Irānā, briežu akmens pieminekļi Mongolijā, Beila kalnu nacionālais parks Etiopijā un citas kultūras un dabas mantojuma vietas dažādās pasaules valstīs.
Ņemot vērā Krievijas ofensīvas radītos postījumu draudus Ukrainā, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja 15. septembrī UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā nolēma iekļaut Svētās Sofijas katedrāli, ar to saistītās klostera ēkas un Kijivas Pečeru klosteri, kā arī Ļvivas vēsturiskā centra ansambli. Šo vietu iekļaušana sarakstā atgādina 195 UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību dalībvalstīm par to, ka tām ir jāuzrauga un jāveicina šo objektu aizsardzība. Tas arī paver durvis uz papildu finansiālu un tehnisku palīdzību Ukrainai, lai īstenotu jaunus atbalsta pasākumus.
UNESCO Pasaules mantojuma komiteja papildus apstiprināja piecu UNESCO Pasaules mantojuma vietu paplašināšanu un izvērtēja 263 jau iekļauto vietu saglabāšanas stāvokli.
Pilns jauno UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksts pieejams šeit: https://whc.unesco.org/en/newproperties/.
UNESCO Pasaules mantojuma komiteja ir starpvaldību institūcija, kuras uzdevums ir veicināt Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību īstenošanu. Komiteja pārrauga UNESCO Pasaules mantojuma vietu saglabāšanu un attīstību, balstoties uz starptautisku ekspertīzi izvērtē dalībvalstu nominācijas un pieņem lēmumu par jaunu vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, pamatojoties uz kultūras un/vai dabas mantojuma vietas īpašo kultūras un/vai dabas vērtību; seko līdzi Konvencijas dalībvalstu ieguldījumam šo vietu saglabāšanā, pieņem lēmumus par vietas iekļaušanu Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā vai izslēgšanu no saraksta utt. Komitejas sastāvu veido 21 Konvencijas dalībvalsts, kuras ievēl uz četru gadu termiņu. Pasaules mantojuma saglabāšanas un aizsardzības pamatā ir 1972. gadā pieņemtā Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Latvija Konvencijai pievienojās 1995. gadā, apliecinot vēlmi sniegt savu ieguldījumu pasaules mantojuma saglabāšanā. Kopš pievienošanās Konvencijai pasaules mantojums ir kļuvis par Latvijas kultūrpolitikā un kultūras mantojuma aizsardzībā nozīmīgu darbības jomu. No Latvijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir ierakstīts Rīgas vēsturiskais centrs, Strūves ģeodēziskais loks un Kuldīgas vecpilsēta.