Atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu, Latvijā 14. oktobrī norisinājās starptautiska konference politikas plānotājiem un kultūras mantojuma profesionāļiem “Kultūras mantojums un drošība”. Jomas eksperti uzsvēra kultūras mantojuma aizsardzības nozīmi miera un drošības uzturēšanā un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, vienlaikus izceļot arī sabiedrības kopīgo atbildību par to.
“Kultūra nodrošina neierobežotus resursus, lai reaģētu uz attīstības izaicinājumiem un pielāgotos tiem, lai nodrošinātu noturību un atveseļošanos ārkārtas situācijās, konfliktu risināšanai un miera veidošanai, kā arī sociālās saskaņotības un ilgtspējīgas nākotnes veicināšanai,” norāda UNESCO 1954. gada Hāgas konvencijas un tās divu protokolu (1954. un 1999. gads) sekretāre Krista Pikata (Krista Pikkat). “Nodrošinot kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu konfliktu laikā, Konvencija un tās protokoli palīdz novērst karadarbības padziļināšanos, atvieglo miera starpniecību konfliktu laikā un izlīgumu pēckonflikta laikā, paverot ceļu ilgstošam un ilgtspējīgam mieram.”
1954. gadā Hāgā pieņemtā Konvencija ir pirmais starptautiskais tiesiskais regulējums, kas pilnībā veltīts kustamā un nekustamā mantojuma aizsardzībai. Konvencija un tās divi Protokoli nosaka pamatprincipus un rīcību mantojuma aizsardzībai bruņotu konfliktu gadījumā.
Komandkapteinis Marks-Andrē Verijs (Cdr Marc-André Vary), ģenerāltiesneša palīgs starptautiskajās un operatīvajās tiesībās, Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā pārstāvis, uzsver: “Kultūru bieži raksturo kā nācijas sirdi, un Latvijas sirds pukst enerģiski. Man ir privilēģija turpmākos mēnešus saukt Latviju par mājām, strādāt kopā ar Latvijas militārpersonām un būt daļai no Kanādas un NATO aizsardzības saistībām pret Latviju. Jūs mūs, kanādiešus, esat sagaidījuši ar lielu atvērtību un šī sirsnīgā attieksme mums parāda, cik svarīgas ir mūsu aizsardzības saistības. Šī apņemšanās ietver kultūras vērtību aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai Latvija varētu turpināt dalīties ar savām kultūras vērtībām, tradīcijām un identitātēm cauri paaudzēm. Mums visiem ir loma kultūras vērtību aizsardzībā. Nozīme ir gan mūsu vārdiem, gan darbiem.”
Konference Latvijas un ārvalstu politikas plānotājiem, kultūras un kultūras mantojuma speciālistiem tika iecerēta ar mērķi radīt un stiprināt izpratni par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai, kā arī veicināt kultūras un aizsardzības nozares sadarbību kultūras vērtību glābšanai un saglabāšanai krīzes situācijās.
Konferencē piedalījās jomas eksperti no UNESCO, Bosnijas un Hercegovinas, Igaunijas, Francijas, Kanādas, Latvijas, Nīderlandes, Ukrainas, un tajā izskanēja tēmas par mantojuma aizsardzības nozīmi miera uzturēšanā, mantojuma objektu uzraudzību, mantojuma aizsardzību un vietējām kopienām. Konferences izskaņā norisinājās diskusija, kopīgi spriežot par Latvijas situāciju kultūras mantojuma un tā aizsardzības jomā.
Konferenci rīkoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Republikas Saeima, Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar ICOMOS Latvija, Francijas institūtu Latvijā, Kanādas vēstniecību Latvijā un Nīderlandes Karalistes vēstniecību Latvijā. Konference norisinājās Latvijas Republikas Saeimā.
Konference bija viens no UNESCO nedēļas 2024 Latvijā “Kultūra ir drošība” tematiskajiem pasākumiem.
Konferences videoieraksti pieejami ŠEIT.