Prasmēm kritiski izvērtēt informāciju un analizēt mediju sniegto saturu ir izšķiroša nozīme, lai sabiedrība spētu orientēties un dzīvot jēgpilni mūsdienu informācijas, mediju un komunikācijas vidē. Tam vienprātīgi piekrita visi eksperti no vairāk nekā 25 UNESCO dalībvalstīm, kas pulcējās 2. Eiropas Medijpratības un informācijpratības forumā Rīgā un kura laikā tika sagatavotas rekomendācijas par medijpratību un informācijpratību mainīgajā mediju un informācijas vidē.
Forumā tika analizēta sabiedrība informatīvajā vidē un tās vajadzības, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādēļ cilvēki bieži izvairās vai noliedz informācijas esamību, kā cilvēki pieņem lēmumus, kā viņus uzrunāt un iesaistīt. Vairāki eksperti, kas uzstājās forumā, uzsvēra, ka viens no izšķirošajiem aspektiem ir cilvēcība un empātija. Arī Latvijas Republikas kultūras ministre, UNESCO LNK prezidente Dace Melbārde, forumu noslēdzot, izcēla sociālo prasmju, jo īpaši empātijas, emocionālās inteliģences un savstarpējas cieņas kā domāšanas veida lomu medijpratībā un informācijpratībā: „Tā kā 21. gadsimta medijpratība lielā mērā ir balstīta komunikācijas procesā, šīs īpašības, ne tikai prasmes, ir izšķirošas mūsu iespējās reaģēt uz saņemto informāciju, piedalīties sarunā un veidot saturu.”
Rīgas rekomendācijas aicina UNESCO dalībvalstis un ieinteresētās puses (interneta un tehnoloģiju uzņēmumus, izglītotājus, bibliotekārus, žurnālistus, izdevējus u.c.) atzīt, ka medipratība un informācijpratība ir dzīves kodols, kas var likt pamatus ilgtspējīgai attīstībai.
Foruma laikā tika uzsvērta nepieciešamība pēc plašākas digitālās industrijas iesaistes un ilgtspējīgas nacionālās politikas veidošanas, lai nodrošinātu medijpratības un informācijpratības integrāciju formālajā, neformālajā un ikdienējā mācīšanās procesā. Lai gan mūžizglītības pieeja medijpratības un informācijpratības veicināšanā ir būtiska jebkurā vecuma grupā, īpaši izceļama ir jauniešu auditorija. Veids, kādā jaunieši saņem informāciju, kļūst arvien haotiskāks – tie ir draugu ieteikumi, sociālo mediju ieraksti un tml. UNESCO īstenotā aptaujā 54% jauniešu atklāj, ka viņi nezina, vai nav pārliecināti par savām zināšanām, kā internetā reaģēt, piemēram, uz radikāla un ekstrēma satura informāciju. Vairāk nekā puse jauniešu atzīst, ka naidpilna un radikāla informācija ir visbiežāk sastopama Facebook, 14% to pamanījuši Youtube, bet vismazāk tas konstatēts ziņu kanālos un Twitter (attiecīgi 9% un 8%).
Eksperti foruma laikā daudzkārt uzsvēra, ka līdzās skolām un bibliotēkām, dialogam ar mediju lietotājiem ir jānotiek arī individuālā līmenī. Starpkultūru un starpreliģiju dialoga trūkums medijos veicina dezinformāciju, stereotipus un bezjūtīgumu. Tāpēc medijpratības un informācijpratības apguvei ir jābūt integrētai izglītībā, balstoties uz empīrisko pieredzi.
Ļoti liela uzmanība ir jāpievērš iespējamajiem „baltajiem laukumiem” medijpratībā un informācijpratībā. Piemēram, vai ir kādi ekonomiskie aspekti, kas nav pētnieku pamanīti, bet var radīt nopietnas sekas? Kā ikdienējā medijpratības un informācijpratības apguves procesā var tikt ietekmēta jauniešu attieksmes maiņa un cik nozīmīga ir šī ietekme? Kādu pētījumu empīriskā pieredze nepieciešama, lai politikas attīstība šajā jomā būtu ilgtspējīga? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem tika meklētas atbildes 2. Eiropas Medijpratības un informācijpratības forumā.
Forumu rīkoja UNESCO Sekretariāts, Eiropas Komisija un Globālā alianse sadarbībai medijpratības un informācijpratības jomā (GAPMIL) sadarbībā ar Latvijas Republikas valdību. Tas bija veltīts medijpratībai un informācijpratībai Eiropā, risinot jautājumus par tiesiskas, caurspīdīgas, atvērtas, drošas un iekļaujošas informatīvās vides nodrošināšanu.
2. Eiropas Medijpratības un informācijpratības forums Rīgā norisinājās 27.-29. jūnijā kā viena no galvenajām reģionālajām sagatavošanās sanāksmēm, tuvojoties Vispasaules GAPMIL nedēļas norisēm, Vispasaules Medipratības un informācijpratības konferencei un pirmajai GAPMIL Ģenerālasamblejai Sanpaulu, kas notiks Brazīlijā no 2016.gada 2. novembra līdz 5. novembrim.
Vairāk informācijas par forumu, tajā tapušās rekomendācijas, kā arī prezentācijas un uzrunas pieejamas šeit.
Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121