Kultūra

UNESCO Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai ir pieņēmusi lēmumus par jaunu nomināciju iekļaušanu starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos.

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā tika iekļautas piecas jaunas nominācijas, t.sk. arī Dņepropetrovskas kazaku dziesmas (Ukraina) un Madi loka liras mūzika un dejas (Uganda).

Savukārt UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā tika iekļautas 33 jaunas nominācijas. To vidū, piemēram, joga (Indija), Gruzijas alfabēta trīs rakstības sistēmas (Gruzija), Rumbas mūzika un dejas (Kuba), alus kultūra Beļģijā (Beļģija) u.c.

Visu iekļauto nomināciju saraksts pieejams šeit.

UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 11. sesija notika Adisabebā, Etiopijā no 28. novembra līdz 2. decembrim. Tās dienas kārtībā bija jautājumi par UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanas starptautiskajām aktualitātēm, lemjot par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu krīzes situācijās un Konvencijas nākotnes perspektīvām. Komiteja izvērtēja arī valstu ziņojumus par Konvencijas īstenošanu un UNESCO Sekretariāta īstenotās aktivitātes dažādos pasaules reģionos.

Latviju komitejas sesijā pārstāvēja Latvijas Kultūras akadēmijas docente, pētniece Anita Vaivade, Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte, Latvijas Radio žurnāliste Gita Lancere, Starpnozaru mākslas grupas SERDE projektu vadītāja Signe Pucena un Latvijas Radio žurnālists Orests Silabriedis. Sesija pulcēja delegācijas no 121 pasaules valsts, 95 akreditēto nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus, kas sesijā piedalījās novērotāju statusā – kopumā 713 dalībniekus.

Starpnozaru mākslas grupa SERDE ir pirmā NVO no Latvijas, kā arī Baltijas valstīm, kas akreditēta pie UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Dienu pirms komitejas sesijas darba sākuma, 27. novembrī, noritēja konvencijas nevalstisko organizāciju foruma sanāksme, pulcinot gan starptautiskas, gan nacionāla un lokāla mēroga nevalstiskās organizācijas diskusijai par nemateriālā mantojuma saglabāšanas izaicinājumiem un attiecīgas pieredzes vērtējumiem. Signe Pucena, SERDES projektu vadītāja atzīst: “Kā organizācijas pārstāvei man bija būtiski izzināt un saprast, kā darbojas pārējās UNESCO akreditētās nevalstiskās organizācijas, kādi jautājumi tiek apspriesti NVO forumā un atsevišķajās darba grupās, kā arī dibināt kontaktus ar citām UNESCO akreditētajām NVO”.

Latvijas četru gadu mandāts UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai darbā (2012-2016) noslēdzās pagājušajā sesijā. Mandāta laikā Latvijas delegācija ir paudusi pastāvīgu atbalstu tādu jautājumu nozīmībai Konvencijas īstenošanā kā NVO iesaiste un ieguldījums nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, atbalsts globālajai kapacitātes celšanas programmai, izglītības un pētniecības nozīme t.sk. nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā, kā arī pēctecības ievērošana Komitejas lēmumos, īpaši attiecībā uz starptautiskajiem sarakstiem pieteikto nomināciju izvērtējumu. Latvijas delegācijas ieguldījums Komitejas darbā ir atzinīgi vērtēts nemateriālā kultūras mantojuma ekspertīzes un Komitejas darba kompetences dēļ, kā arī novērtējot Latvijas apņēmību veicināt pārdomātu Konvencijas īstenošanu.

Komitejas 12. sesija noritēs Dienvidkorejā no 2016. gada 4. līdz 8. decembrim.

Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai ir viena no UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pārvaldības institūcijām, kas pieņem lēmumus par Konvencijas attīstību un nemateriālā kultūras mantojuma nomināciju iekļaušanu starptautiskajos sarakstos. Konvencijas dalībvalstu skaits patlaban ir sasniedzis 171 pasaules valsti, un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām globālajām kultūras politikas prioritātēm. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem resursiem kultūras izpausmju daudzveidībai, kas ir būtisks faktors ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
Pils laukums 4-206, Rīga, LV-1050
office@unesco.lv

Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Pils laukums 4, Rīga, LV-1050
lnkc@lnkc.gov.lv