Saskaņā ar globālo “Izglītība visiem” mērķu sasniegšanas indeksu Latvija ir 30. vietā no 200 pasaules valstīm, Igaunija 23. vietā, bet Lietuva – 25. vietā. Tā liecina UNESCO globālā monitoringa ziņojumā “Izglītība visiem 2000–2015: sasniegumi un izaicinājumi” apkopotie dati. Tas atklāj arī, ka Latvija no visām Baltijas valstīm ir sasniegusi lielāko progresu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – pakāpjoties par sešām vietām, kamēr Lietuva tikai par vienu vietu, bet Igaunija – par vienu vietu kritusies.
Ziņojums tiks prezentēts 8. maijā, konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” sanāksmē, plkst. 14:00 Latvijas Pašvaldību savienībā (Mazā pils iela 1, Rīga). Pasākumam varēs sekot tiešraidē www.lps.lv.
Pārskats par globālo monitoringu “Izglītība visiem 2000–2015: sasniegumi un izaicinājumi” atklāj izglītības kopainu visā pasaulē. Tas uzsver būtiskākos lokālos un globālos izaicinājumus, sniedzot priekšlikumus, kā valdībām rīkoties, lai nodrošinātu un atbilstoši finansētu pieejamu un kvalitatīvu izglītību visiem.
Kopumā pārskats par globālo monitoringu liecina, ka tikai viena trešdaļa valstu sasniedz visus globālā rīcības plāna “Izglītība visiem” mērķus, kas tika izvirzīti 2000. gadā. Lielākie kopīgie izaicinājumi izglītībā vairumam pasaules valstu ir pirmsskolas izglītības pieejamība visiem, sociālā nevienlīdzība – arvien sliktāki mācību rezultāti bērniem no nabadzīgākām ģimenēm, dzimumu nevienlīdzība, ko rada gan nepiemērota mācību programma, gan mācību process, kvalificētu skolotāju trūkums un neprasme novērtēt skolēnu zināšanu, spēju un pieredzes dažādību klasē, vāja lasītprasme un rakstpratība, kā arī nepietiekamas matemātikas pamatzināšanas.
Pārskats par globālo monitoringu tiek gatavots katru gadu, lai informētu par panākumiem rīcības plāna “Izglītība visiem” mērķu izpildē, par kuriem vienojušās 164 UNESCO dalībvalstis, tostarp Latvija. “Izglītība visiem” mērķi aptver visas vecuma grupas, sākot no maziem bērniem līdz pieaugušajiem, un monitoringā iekļautas 200 valstis.
Pēc ziņojuma prezentācijas konsultatīvās padomes dalībnieki piedalīsies arī diskusijā “Atslēgas nākotnes izglītībai”, kuru vadīs izglītības un zinātnes ministre, konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Mārīte Seile. Tajā uzstāsies UNESCO katedras vadītājs izglītības ilgtspējīgai attīstībai jautājumos, Jorkas Universitātes (Kanāda) profesors Čārlzs Hopkinss (Charles Hopkins). Viņš ir viens no pasaulē atzītākajiem izglītības ilgtspējīgai attīstībai ekspertiem – ANO konsultants, piedalījies ANO samitos Rio un Johannesburgā un izstrādājis “Agenda 21”, Aiči-Nagojas deklarāciju un daudzus citus nozīmīgus ANO un UNESCO dokumentus.
Arī mediju pārstāvji aicināti piedalīties prezentācijā un diskusijā.
Informāciju sagatavoja:
Liene Krīvena
UNESCO LNK konsultante
Tālr. 29109268
E-pasts liene@krivena.lv