Šī gada 14. decembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, Francijā UNESCO Starpvaldību komitejas kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai 11. sesijas norises laikā publiskots UNESCO 2018. gada globālais ziņojums “Kultūrpolitikas pārveidošana”. Ziņojumā izvērtētas jaunākās pieejas kultūrpolitikas veidošanā pasaulē, identificējot izmaiņas un ietekmes, kas radušās 2005. gadā pieņemtās UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu rezultātā. Jāuzsver, ka ziņojumā kā labās prakses piemērs izceltas Latvijas sagatavotās Mediju politikas pamatnostādnes 2016. - 2020. gadam.
“Šīs ziņojums parāda, ka un kā inovatīva kultūrpolitika pozitīvi ietekmē visu kultūras pārvaldību gan vietējā, gan plašākā reģionālā līmenī. Īpaši izceļamas pašreiz ir tās stratēģijas, kas ir prasmīgi pielāgotas digitālai videi, kā arī apmaiņas platformu rašanās un straujā mākslas inkubatoru attīstība dienvidos,” uzsver UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē (Audrey Azoulay), piebilstot, ka ziņojums ir būtisks pamats valstiska līmeņa politikas veidošanai, pielāgojot to kultūras nozares jaunajām vajadzībām.
Ziņojums vēsta par attīstību četros galvenajos mērķos, ko nosaka Konvencija: atbalstīt ilgtspējīgas kultūras pārvaldības sistēmas; panākt līdzsvarotu kultūras preču un pakalpojumu plūsmu un palielināt mākslinieku un kultūras profesionāļu mobilitāti; integrēt kultūru ilgtspējīgas attīstības kontekstā; veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības. Ziņojums sniedz ieskatu, kā 2005. gada Konvencija, kas ir saistoša 146 pasaules valstīm, tai skaitā Latvijai, iedvesmojusi politikas izmaiņas kā globālā, tā valstiskā līmenī desmit monitoringa jomās. Tāpat ziņojumā iekļauti ieteikumi tālākai kultūrpolitikas veidošanai un pamatojums, kas būs vērtīgs kultūrpolitikas veidošanas un jaunrades veicināšanas procesā.
Piedaloties UNESCO Starpvaldību komitejas kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai 11. sesijā, Latvijas pārstāve komitejā Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela norādīja, ka Latvija uzsver kultūras nozīmi pilsoniskās sabiedrības veidošanā, jo kultūra savā izpausmju dažādībā ne tikai pozitīvi ietekmē sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, līdztiesību un iekļautību, bet arī veicina tās ekonomisko izaugsmi: “Bez kultūras nav iedomājama pilsoniskā sabiedrība. Šajā kontekstā Latvija var lepoties ar savām aktivitātēm, piemēram, tādām kā radošas nedēļas iniciatīva ar nosaukumu “radi!”, kas var kalpot par lielisku piemēru, kas atklāj radošuma, inovatīvas uzņēmējdarbības un biznesa vadības nozīmi valsts ekonomikas izaugsmē, kā arī veicina sabiedrības interesi par radošo un kultūras industriju sektora attīstību kopumā.”
2017. gada 15. jūnijā Latviju pirmo reizi ievēlēja UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (UNESCO Intergovernmental Committee for the Protection and Promotion of the Diversity of Cultural Expressions) uz laiku no 2017. līdz 2021. gadam. Latvijas pārstāve komitejā ir Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Komiteja izveidota 2005. gadā, un tajā darbojas 24 dalībvalstu pārstāvji. Komitejas mērķis ir veicināt starptautiskās sabiedrības izpratni par atšķirīga rakstura preču un pakalpojumu kultūras vērtību, sekmēt sadarbību ar jaunattīstības valstīm un nodrošināt kultūras izpausmju daudzveidības aizsargāšanu.
Elektroniskā formātā ziņojums atrodams vietnē: https://en.unesco.org/creativity/global-report-2018.