UNESCO ziņojumā par žurnālistu drošību protestu atspoguļošanā un preses brīvību pilsonisko nemieru laikā secināts, ka 2020. gada pirmajā pusē ievērojami pieaudzis protestu skaits, kuros policija un drošības spēki ir pārkāpuši preses brīvību. No šī gada janvāra līdz jūnijam 21 protesta laikā notikusi vēršanās pret preses brīvību, tostarp uzbrukumi žurnālistiem, viņu arestēšana vai pat nogalināšana.
UNESCO ziņojums, kas publiskots Parīzē 14. septembrī, izgaismo plašāku tendenci, kas vērojama pēdējos piecos gados – arvien pieaugoša nelikumīga spēka pielietošana no policijas un drošības spēku puses. 2015. gadā 15 protestu laikā policija un drošības spēki kavēja žurnālistu darbu, savukārt 2019. gadā šis skaits bija jau 32. Ziņojumā arī konstatēts, ka pēdējo piecu gadu laikā 10 žurnālisti tika nogalināti, atspoguļojot protesta akcijas. Tas liecina par pieaugošiem draudiem preses brīvībai un informācijas pieejamībai visā pasaulē.
Atklājot ziņojumu, UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē uzsvēra, ka brīvība informēt sabiedrību par nemieru iemesliem un valsts iestāžu reakciju uz tiem, ir nozīmīga demokrātijas stiprināšanā. Ģenerāldirektore izcēla žurnālistu būtisko lomu, ziņojot un informējot sabiedrību par protesta kustībām. Daudzus gadus UNESCO ir vērsusi starptautisko uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt to, lai žurnālisti var veikt savu darbu, nebaidoties no vajāšanas, kā arī apmācījusi drošības spēkus un tiesu iestādes par starptautiskajām vārda brīvības normām. Skaitļi šajā ziņojumā atspoguļo, ka šiem centieniem jāpieliek lielākas pūles. UNESCO aicina starptautisko sabiedrību un visas attiecīgās institūcijas nodrošināt, lai šīs pamattiesības tiek ievērotas.
Ziņojumā secināts, ka pēdējo piecu gadu laikā protestu galvenie cēloņi ir bažas par ekonomisko netaisnību, valdības korupciju, politisko brīvību samazināšanos un pieaugošo autoritārismu. Tajā detalizēti izklāstīti pret protestus atspoguļojošajiem žurnālistiem vērstie pārkāpumi, tostarp novērošana, uzmākšanās, iebiedēšana, piekaušana, šaušana, aizturēšana, nolaupīšana un mērķtiecīga aprīkojuma iznīcināšana.
Plašsaziņas līdzekļiem, valsts iestādēm, starptautiskajām organizācijām ziņojumā tiek sniegti konkrēti ieteikumi, kā nodrošināt labāku žurnālistu aizsardzību. Starp tiem ir policijas un tiesībaizsardzības institūciju izglītošana vārda brīvības jautājumos un atbilstoša rīcībā darbā ar presi; žurnālistu nodrošināšana ar nepieciešamo apmācību un aprīkojumu, lai atspoguļotu protesta akcijas; valsts tiesībsarga nozīmēšana, lai sauktu policiju pie atbildības par spēka izmantošanu pret žurnālistiem demonstrāciju laikā, kā arī valsts mehānismu stiprināšana žurnālistu drošībai.
Ziņojums ir daļa no UNESCO izdevumu sērijas par vārda brīvības un mediju attīstības tendencēm pasaulē (https://en.unesco.org/world-media-trends) un ir pieejams: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000374206?posInSet=1&queryId=44dcc9b0-7835-4641-b41d-49553b353b64.