Vairāk nekā 850 miljonu bērnu un jauniešu, kas ir aptuveni puse no visiem pasaules skolēniem un studentiem, sakarā ar Covid-19 vīrusa pandēmiju neapmeklē mācību iestādes. Saskaņā ar 2020. gada 18. martā UNESCO apkopotajiem datiem par situāciju izglītībā pasaulē 102 valstīs ir slēgtas visas izglītības iestādes, bet 11 valstīs – iestādes slēgtas atsevišķos reģionos.
UNESCO uzsver, ka masveidu skolu slēgšana ir līdz šim nebijis izaicinājums izglītības sistēmām visā pasaulē, un valstis meklē risinājumus, lai nodrošinātu mācību procesu attālināti: no video lekcijām tiešsaistē un interaktīvām IKT platformām līdz izglītības pārraižu translēšanai TV un radio.
Lai atbalstītu dalībvalstis, UNESCO izveidojis Globālo Covid-19 izglītības koalīciju, kurā iesaistījušās gan tādas kompānijas kā “Microsoft” un “GSMA” (Global System for Mobile Communications), gan izglītības eksperti no visas pasaules. Šobrīd sarežģīti ir saprast, cik ilgi ārkārtējā situācija turpināsies un kā izglītības sistēmām pielāgoties un nodrošināt nepārtrauktu mācīšanos visiem bērniem un jauniešiem.
Turpinās arī regulāra starptautiska sadarbība starp dalībvalstīm situācijas apzināšanai un risinājumu meklēšanai. Piemēram, 10. martā notikušajā ministru un augsta līmeņa ierēdņu videokonferencē, kurā piedalījās 73 valstu pārstāvji, tostarp Latvijas, tika izcelti nozīmīgākie šī brīža izaicinājumi.
- Mācību pārtraukšana.Īpašs risks bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides vai kuri dzīvo ekonomiski sliktākos apstākļos. Viņiem ir daudz mazāk iespēju mācīties ārpus skolas.
- Uzturs.Daudzi bērni visā pasaulē savu galveno ēdienreizi ietur skolās bez maksas vai par samazinātu cenu. Skolu slēgšana var mazināt iespēju saņemt veselīgu un kvalitatīvu uzturu.
- Aizsardzība.Daudziem bērniem skola ir drošs patvērums. Tās slēdzot, bērns var nonākt riskantās un apdraudošās situācijās.
- Vecāki nav sagatavoti attālinātām mācībām un mācībām mājās.Aizverot skolas, vecāki tiek lūgti atbalstīt bērnu mācīšanās procesā, bet ne visiem ir prasmes un zināšanas to darīt. Tas īpaši attiecināms uz ģimenēm, kurās vecākiem nav augsts izglītības līmenis.
- Nevienlīdzīga piekļuve digitāliem risinājumiem.Mācību turpināšana būs atkarīga no piekļuves tehnoloģijām un labam interneta savienojumam. Bērniem no nabadzīgākas vides šādas iespējas būs ierobežotas.
- Bērnu pieskatīšana.Ja skolas tiek slēgtas un netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, strādājošie vecāki bērnus var atstāt mājās, kas var veicināt riskantas situācijas, apreibinošu vielu lietošanu u.c.
- Augstas ekonomikas izmaksas.Strādājošie vecāki var izvēlēties palikt mājās kopā ar bērniem, kas var būt iemesls darba algas vai produktivitātes samazināšanai.
- Bērnu skaita pieaugums, kas izkrīt no izglītības sistēmas.Izaicinājums būs nodrošināt, lai bērni, kas ir riska grupā, pēc tam atgriežas un paliek skolās.
- Sociālā izolācija.Skola ir vieta, kurā cilvēki bieži kontaktējas, ir sociāli aktīvi. Daudziem bērniem pietrūkst saziņas ar saviem skolas biedriem un skolotājiem, turklāt sociālais kontakts ir nozīmīgs gan mācīšanās procesā, gan indivīda attīstībā.
Aktuālā UNESCO informācija par izglītības situāciju pasaulē: https://en.unesco.org/themes/education-emergencies/coronavirus-school-closures.
UNESCO apkopotie resursi, kurus izglītības iestādes var izmantot, lai nodrošinātu mācības attālināti: https://en.unesco.org/themes/education-emergencies/coronavirus-school-closures/solutions.