Jaunākais UNESCO Globālais izglītības monitoringa ziņojums “Tehnoloģijas izglītībā” aicina nodrošināt atbilstošu pārvaldību un regulējumu tehnoloģiju izmantošanai izglītībā. Valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos un atbalstītu kopīgo mērķi – nodrošināt kvalitatīvu izglītību visiem.
“Digitālajai revolūcijai ir neizmērojams potenciāls, taču, tāpat kā ir izskanējuši brīdinājumi par to, kā tā būtu jāregulē sabiedrībā, līdzīga uzmanība ir jāpievērš arī tehnoloģiju izmantošanai izglītībā. Tās ir jāizmanto, lai uzlabotu mācīšanās pieredzi un skolēnu un skolotāju labklājību, nevis kaitētu viņiem. Lieciet pirmajā vietā skolēna vajadzības un atbalstiet skolotājus. Tiešsaistes savienojumi neaizstāj cilvēku mijiedarbību,” uzsver UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.
Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītībai: vai tās ir radītas izglītības mērķiem un veicina kvalitāti; vai tehnoloģiju lietošana izglītībā ir taisnīga un sniedz vienlīdzīgas iespējas visiem; vai tehnoloģiju lietošana tiešām ir efektīva un kādiem jābūt priekšnoteikumiem, lai tas tā būtu; vai tehnoloģiju lietošana ir ilgtspējīga un ilgtermiņā nodrošina nepieciešamās pamatprasmes un augstākā līmeņa prasmes.
Ziņojuma būtiskākās atziņas:
- Ir maz pārliecinošu pierādījumu par digitālo tehnoloģiju pievienoto vērtību izglītībā. Tehnoloģijas attīstās ātrāk, nekā to iespējams novērtēt: izglītības tehnoloģiju produkti mainās vidēji ik pēc 36 mēnešiem. Lielākā daļa pierādījumu nāk no bagātākajām valstīm, kā arī bieži tos veic paši izglītības tehnoloģiju izstrādātāji.
- Tehnoloģijas ir kā glābšanas riņķis miljoniem cilvēku, bet daudzi citi netiek iekļauti. Tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, aptuveni 87% pieaugušo ar redzes traucējumiem norādīja, ka tehnoloģijas aizstāj tradicionālos palīglīdzekļus mācībās. Cilvēkiem, kas dzīvo tālās, grūti sasniedzamās vietās, radio, televīzija un mobilie tālruņi papildina tradicionālo izglītību. Tehnoloģijas palīdz turpināt izglītību arī krīzes brīžos, kā to pierādīja Covid – 19 pandēmija. Taču tiesības uz izglītību arvien vairāk kļūst sinonīms tiesībām uz labu tiešsaistes savienojumu, bet piekļuve tehnoloģijām ir nevienlīdzīga. Pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu ir pieslēgtas internetam.
- Dažas izglītības tehnoloģijas noteiktos apstākļos var uzlabot mācīšanos. Pirmkārt, digitālās tehnoloģijas ir ievērojami palielinājušas piekļuvi mācīšanas un mācīšanās resursiem, piemēram, skolotāju portālam Bangladešā ir vairāk nekā 600 000 lietotāju. Otrkārt, tehnoloģiju lietošanai var būt neliels vai vidēji pozitīvs efekts. Kā liecina pārskats par pamatskolā izmantotām 23 matemātikas lietotnēm, tās stiprina atkārtošanu, praksi, bet neveicina augstāku prasmju apguvi. Lai tehnoloģiju izmantošana būtu lietderīga, ir jānodrošina, ka tās tiek izmantotas kvalitatīvi: jābūt sagatavotiem atbilstošiem, augstvērtīgiem mācību materiāliem, kā arī skolotājiem jāprot tos izmantot. Tomēr tehnoloģijām var būt arī kaitīga ietekme, ja tās nav atbilstošas vai lietotas pārmērīgi. Piemēram, PISA dati liecina par negatīvu saikni starp pārmērīgu IKT izmantošanu un skolēnu sniegumu. Tika konstatēts, ka 14 valstīs tikai mobilās ierīces tuvums novērš skolēnu uzmanību un negatīvi ietekmē mācīšanos.
- Izglītības sistēmām ir grūti pielāgoties straujajam tehnoloģiju attīstības tempam. Valstis sāk definēt digitālās prasmes, kam tās vēlas piešķirt prioritāti mācību programmās un vērtēšanas standartos. Visā pasaulē 54% valstu ir digitālo prasmju standarti, taču bieži tos ir noteikuši nevalstiski, galvenokārt komerciāli, dalībnieki. Daudziem skolēniem nav iespēju praktizēties ar digitālajām tehnoloģijām skolās. Pat pasaules bagātākajās valstīs tikai aptuveni 10% no 15 gadus veciem skolēniem matemātikā un dabaszinātnēs izmantoja digitālās ierīces ilgāk par stundu nedēļā. Skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, izmantojot tehnoloģijas mācību procesā. Tikai pusē valstu ir standarti skolotāju IKT prasmju attīstībai.
- Tiešsaistes saturam trūkst kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles. Lielāko daļu satura veido dominējošās sabiedrības grupas. Piemēram, augstākajā izglītībā gandrīz 90% satura, kas pieejams atvērtās izglītības datubāzēs, veidots Eiropā vai Ziemeļamerikā, turklāt 92% ir angļu valodā. Arī brīvpieejas tiešsaistes kursi (MOOC) galvenokārt dod labumu izglītotiem studentiem un tiem, kas nāk no bagātākām valstīm.
- Tehnoloģijas bieži tiek iegādātas, lai aizpildītu izglītības kvalitātes plaisu, neņemot vērā ilgtermiņa ietekmi uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.
Ziņojuma atklāšana visā pasaulē notika 2023. gada 26. jūlijā Montevideo, Urugvajā, piedaloties 15 izglītības ministriem no visas pasaules (atklāšanas pasākuma video). Ziņojumam pievienoti 20 ekspertu ziņojumi, kā arī vairāk nekā 200 valstu profili par likumiem un noteikumiem tehnoloģiju izmantošanai izglītībā. Latvijā ziņojuma atklāšana un ekspertu diskusija plānota š.g. oktobrī.
Ar ziņojumu un tā galvenajām atziņām iespējams iepazīties ŠEIT.
Globālo izglītības monitoringa ziņojumu izstrādā neatkarīga ekspertu komanda UNESCO uzdevumā. Tas iznāk reizi gadā vai divos gados un veidots no divām daļām: pirmajā daļā analizēts kāds aktuāls izglītības izaicinājums, otrajā – vērtēts valstu sasniegtais ceļā uz ANO 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas paredz nodrošināt kvalitatīvu izglītību visiem. Plašāk par ziņojumu ŠEIT.