1. septembri mēs tradicionāli saucam par Zinību dienu, bet tikpat labi to varētu dēvēt par lielo satikšanās dienu, jo tieši šis brīdis, kad pēc vairāku mēnešu prombūtnes visi atkal satiekas skolā, padara šo dienu tik īpašu. Tas taču ir tik interesanti – redzēt, kā katrs ir izmainījies vasaras laikā, kurš izaudzis garāks, kurš vairāk iededzis… Vizuālās izmaiņas ir pirmās, ko mēs varam visvienkāršāk fiksēt un pēc tām izdarīt secinājumus. Taču skolā, kā zināms, mūs vairāk vērtē pēc tā, cik labi mēs apgūstam vienu vai otru mācību priekšmetu, kādas ir mūsu zināšanas un prasmes.
Šodien es gribu jūs aicināt uz pavisam citu mērīšanu, ko neviens no malas mūsu vietā nevar izdarīt – to sauc par iekšējo mērīšanu, tie ir rādītāji, kurus nepubliskojam, bet no kuriem ir atkarīga visas pasaules ilgtspējīga nākotne. Iekšējais mērījums aicina mūs censties noteikt to, kā mēs katrs ikvienā dzīves brīdī augam garā, maināmies attieksmē pret sevi un apkārtni. Iekšējam rādītājam vissvarīgākā ir dziļuma dimensija. Dziļi domāt un just nozīmē netvert dzīvi kā kino lenti vai garām slīdošu ātrvilcienu, bet būt tajā iekšā, piedalīties un veidot pasauli par labāku vietu mums visiem.
Tādēļ šodien novēlu ikvienam no jums doties aizraujošā ceļojumā kopā ar saviem skolotājiem, vecākiem un domubiedriem. Lai tas nemitīgi jūs ved tuvāk pašiem pie sevis, lai, paveroties savā iekšējā lineālā, mēs ieraudzītu daudz vairāk brīnišķīgu pārvērtību, nekā tās ieraugām, ieskatoties spogulī.
Baiba Moļņika
UNESCO LNK Ģenerālsekretāra p.i.