Katru gadu 27. oktobrī visā pasaulē atzīmē Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu ar mērķi izcelt audiovizuālā mantojuma nozīmi pasaules atmiņas saglabāšanā un aktualizēt jautājumus, kas saistīti ar šī dokumentārā mantojuma fiziskā formāta saglabāšanu.
Audiovizuālais materiāls ir unikāls ar to, ka spēj pārvarēt valodas un kultūras robežas. Tas spēj sasniegt skatītāju vai klausītāju nekavējoties, turklāt informācija ir pieejama ikvienam, arī cilvēkiem bez lasīt un rakstīt prasmēm.
Audiovizuālie dokumenti (filmas, video, skaņu ieraksti platēs vai lentās, televīzijas un radio programmu ieraksti u.c.) ir būtiski informācijas nesēji, jo, pārvarot gadu desmitus, tie caur skaņu vai kustīgā skaņu attēlā informē par vēsturi un piedzīvoto pagājušajā gadsimtā. Tomēr audiovizuālie ieraksti, īpaši tie, kas veidoti 20. gadsimtā, ir viegli bojājami, tādēļ to saglabāšana prasa vislielāko rūpību gan no speciālistu puses, gan sabiedrības kopumā. Arī mūsdienās digitāli veidotie ieraksti prasa īpašu saglabāšanu, jo, mainoties informācijas nesējam vai programmatūrai, tie var pazust vienā mirklī.
UNESCO ieguldījumu dokumentārā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā nodrošina programmas „Pasaules atmiņa” ietvaros. Arī Latvijā UNESCO LNK sadarbībā ar atmiņas institūcijām īsteno šo programmu. Viena no redzamākajām tās daļām ir UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs. Tajā šobrīd iekļautas piecas dokumentārā mantojuma liecības – „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, „Raiņa un Aspazijas sarakste 1894.–1929.”, „Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts.”, „Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.-1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”, kā arī „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.-1940.”
E. Krauca (1898.-1977.) daiļrade visbiežāk saistās ar Ķeguma HES spēkstacijas celtniecības gaitas fiksāciju fotonegatīvos, kas tajā laikā Eiropā bija vienīgā zināmā kāda būvobjekta tik vērienīga fotodokumentācija. Taču, neskatoties uz aktīvu radošo darbību un augstas kvalitātes veidotajiem fotonegatīviem, Latvijas kino vēsturē viņu pazīst arī kā skaņu hroniku tēvu. E. Kraucs, sadarbojoties ar saviem domubiedriem, ir veidojis pirmās skaņu hronikas, kas tika ierakstītas ar pašu veidotu skaņu ierakstu aparatūru. Šī aparatūra bija augstas kvalitātes, un tāpēc, kad 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība, E. Kraucs to izmantoja arī, gatavojot hronikas „Padomju Latvija”. Otrā pasaules kara laikā, kad Latvijā ienāca vācu vara, E. Kraucs turpināja filmēt un veidot hronikas vāciešiem, nereti strādājot tieši frontes līnijās un apdraudot savu dzīvību. Vācu laikā tapa filma „Sarkanā migla” par Baigā gada notikumiem. Vairāk par E. Krauca biogrāfiju.
E. Krauca veidotie materiāli, kas iekļauti UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, šobrīd glabājas Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejā, kas ikdienā aktīvi strādā pie tā, lai sabiedrība uzzinātu par viņa atstāto mantojumu, kā arī ar dažādiem projektiem un iniciatīvām iedzīvinātu dokumentāro mantojumu par Ķeguma HES celtniecību. Aicinām iepazīties ar jaunāko veikumu – filmu par Ķeguma HES celtniecību Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, Latvijas valsts vienaudža Kārļa Dumbrāja atmiņās. Video pieejams šeit.