Piedaloties UNESCO Asociēto skolu projekta skolotājiem, Baltijas jūras projekta skolotājiem, kā arī Ekoskolu skolotājiem, 10. decembrī tiešsaistē norisinājās UNESCO Asociēto skolu projekta seminārs “Globālā pilsoniskā līdzdalība pasaules ilgtspējīgai attīstībai”.
Semināra mērķis bija padziļināt skolotāju izpratni par globālā pilsoniskuma izglītību, tās dimensijām, tādējādi rosinot tās apguves ietveršanu ikdienas pedagoģiskajā praksē.
“Pasaulē ir daudz globālu izaicinājumu un problēmjautājumu, kas ietekmē cilvēci, tādēļ izglītība ilgtspējīgai attīstībai, kas apvieno vides, ekonomikas un sabiedrības jomas, kā arī tādas globālā pilsoniskuma vērtības kā cilvēktiesības, demokrātija, iekļaušana un dažādības pieņemšana ir svarīgas UNESCO prioritātes,” uzsver UNESCO Asociēto skolu projekta koordinatore Latvijā Alise Oļesika. “Lai skolēni spētu iedziļināties 21. gadsimta problēmjautājumos un atrastu risinājumus gan globālā, gan lokālā līmenī, skolēniem ir nozīmīgi apzināties sevi un saikni ar pārējiem, kā arī izprast savu individuālo un kolektīvo ietekmi uz apkārtējo pasauli. Savukārt skolotāji ietekmē skolēnu dzīvi, palīdz veidot viņu attieksmi un uzskatus par pasauli, kā arī sekmē un attīsta skolēnu potenciālu un prasmes, kļūstot par atbildīgiem pasaules pilsoņiem un ilgtspējīgas attīstības atbalstītājiem.”
Seminārā sākumā ievadvārdus skolotājiem teica Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, kas uzsvēra skolotāju lielo lomu izglītības ilgtspējīgai attīstībai sekmēšanā, kā arī pieminēja UNESCO Asociēto skolu projekta dalībskolu nozīmi globālā pilsoniskuma mācīšanā Latvijas skolās.
Semināru vadīja Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas, Mūzikas skolotāju katedras profesore pētniece Dace Medne, kas iepazīstināja skolotājus ar divām problēmorientētām lekcijām un lekciju eseju, kas ietvēra globālo pilsoniskuma nozīmi, atklāja to, kas ir pasaules pilsonis un demonstrēja skolotājiem veidus, kā mācīt globālo pilsoniskumu skolēniem.
Nodarbības pirmajā daļā skolotāji, sadaloties grupās un izmantojot metodi “debates”, sprieda par to, kā izglītība var padarīt cilvēci gudrāku, zinošāku, lai risinātu globālas problēmas. Skolotāji pauda, ka nozīmīgi ir uzlabot lēmumu pieņemšanas procesus, atšķirt būtisko no nebūtiskā, ikdienas situācijās pievērst uzmanību resursu taupīšanai, kā arī iesaistīties aktivitātēs, kas veicina izglītību ilgtspējīgai attīstībai.
Nodarbības otrajā daļā skolotājiem bija iespēja paplašināt izpratni par to, kas ir pasaules pilsonis, aktualizējot cilvēka un dabas sasaisti ekosistēmā, kas ietver zināšanas par sevi, citiem un pasauli. Praktiskajā uzdevumā skolotāji grupās izvēlējās vienu ANO starptautiskajām dienām un sameklēja pieejamo informāciju par šo dienu. Vairāki skolotāji papildus izmantoja arī UNESCO gada plānotāju ar svinamajām dienām, kas ikvienam ir brīvi pieejams (https://www.unesco.lv/lv/media/5/download).
Nodarbības noslēdzošajā jeb trešajā daļā tika aktualizēta mūžizglītības nozīme globālā pilsoniskuma izglītības apguvē, kur tiek izmantota holistiska un starpdisciplināra pieeja. Skolotāji izzināja globālā pilsoniskuma izglītības trīs šķautnes – kognitīvo, sociāli emocionālo un uzvedības, ko ir nepieciešams ņemt vērā, stāstot skolēniem globālās izglītības jautājumus.
Ceļvedis skolotājiem:
https://www.unesco.lv/lv/media/366/download
Ceļvedis skolēniem: