Sabiedrības atbildību veicina izpratne par bioloģiskās daudzveidības nozīmi

Publicēts: 21.05.2019.

Izglītība

Rūpes par bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanu pašreizējām un nākamajām paaudzēm, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, lielā mērā ir atkarīgas no sabiedrības izpratnes un izglītotības. Tā atgādina UNESCO, atzīmējot Starptautisko bioloģiskās daudzveidības dienu 22. maijā un ANO Bioloģiskās daudzveidības desmitgadi (2011-2020).

“Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir tikpat svarīga kā cīņa ar klimata pārmaiņām,” tā uzsvēra UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē (Audrey Azoulay) Parīzē IPBES Pasaules bioloģiskās daudzveidības novērtējuma ziņojuma atklāšanā, kurā pasaules zinātnieki vienbalsīgi norādīja uz sugu straujo izzušanu, kas var novest pie kritiskākām situācijām gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Ziņojums atklāj, ka aptuveni viens miljons dzīvnieku un augu sugu pašreiz ir apdraudētas līdz pat to izzušanai, turklāt daļa jau tuvākajās desmitgadēs. Par šo pārmaiņu netiešajiem cēloņiem uzskatāms iedzīvotāju skaita pieaugums, aizvien pieaugošais patēriņš to vidū, arī tehnoloģiju inovācijas, kuras atsevišķos gadījumos mazinājušas, bet citos gadījumos atkal radījušas papildu kaitējumu dabai, kā arī pārvaldības un atbildības problēmjautājumi globālajā sabiedrībā kopumā. Izpēte atklāj, ka trīs ceturtdaļas no zemes platībām un aptuveni 66% no jūras vides ir ievērojami mainījušās cilvēka darbības rezultātā. Izpētīts, ka vismazāk ietekmēti ir tie reģioni, kuros dzīvo pirmiedzīvotāju sabiedrības un izteiktas vietējās kopienas.

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos bioloģiskā daudzveidība cieši saistīta ar dabas resursu saglabāšanu, ar nabadzības mazināšanu, veselīga un pilnvērtīga uztura nodrošināšanu, ekonomikas labklājības un iekļaujošas sabiedrības veicināšanu un citiem pasaulei svarīgiem mērķiem.

“Bioloģiskā daudzveidība ir arī viens no globālas rīcības programmas "Izglītība ilgtspējīgai attīstībai" tematiskajiem virzieniem, un izglītībā UNESCO aicina bioloģisko daudzveidību izzināt gan no zinātniskās, gan vēsturiskās, gan ģeogrāfiskās perspektīvas, vienlaikus arī domājot par tās nozīmi cilvēktiesību, vērtību un kultūru daudzveidību kontekstā,” uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa.

2019. gada 17. maijā atkritumu apsaimniekotāja SIA "ZAAO" vides izglītības programmu realizēšanas vietā Dabas un tehnoloģiju parkā "URDA" norisinājās UNESCO asociēto skolu un Baltijas jūras projekta skolu seminārs “Bioloģiskā daudzveidība visapkārt mums”, kas tika veltīts bioloģiskās daudzveidības izzināšanai izglītībā.

“Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās līdztekus klimata pārmaiņām ir viena no cilvēku radītajām vides problēmām, kas draud mainīt pasauli, kurā dzīvojam,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne, norādot, ka šis ir viens no jautājumiem, kuriem savās nodarbībās ar jauniešiem pievēršas Pārvaldes Dabas izglītības centri. “Taču būtiski, lai arī ikdienā vispārizglītojošajās mācību iestādēs neaizmirstu par dabas iepazīšanu un bioloģiskās daudzveidības nozīmi. Diemžēl līdz šim tendence nav bijusi pozitīva un bieži vien skolēni mūsdienās vairs neatpazīst pat visbiežāk sastopamās augu un dzīvnieku sugas. Mācību stundām, kurās skolēni apgūst dabas zinības, biežāk jānotiek dabā un mācību procesā lielāka nozīme jāpievērš izpratnes veicināšanai par mijiedarbību dabas procesos, piemēram, barības ķēdes nozīmi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā,” piebilst G. Gabrāne.

Seminārā skolu pārstāvji izzināja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” darbības principus, iepazinās ar pētījuma rezultātiem par ilgtspējas izpratni jauniešos, kuri dzīvo Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, un Baltijas jūras projekta pieredzi, kā arī piedalījās grupu darbos un tematiskajās sekcijās, radoši iepazīstot jaunākos materiālus un metodes, kā runāt par bioloģisko daudzveidību gan dabas zinību un ģeogrāfijas, gan sporta, vizuālās mākslas u.c. mācību stundās.

„Kad 1973. gadā Imanta Ziedoņa grāmatā “Krāsainās pasakas” varēja lasīt Zaļo pasaku, kur pilsētā ienāca mežs, man bija seši gadi. Šķita ļoti dīvaini, ka mežam jācīnās ar pilsētu. Pagājis gandrīz pusgadsimts, un Ziedoņa pasaka kļuvusi par ikdienu un aktualitāti – cilvēka un dabas attiecības vairs nav pašsaprotamas. No tā izriet tik daudz atgriezenisku, uz cilvēku vērstu situāciju un darbību, ka atliek mākslīgi pievērst uzmanību tam, kas ir mums apkārt. Mūsdienu aktuālajos psiholoģiskajos pētījumos tiek pieminēts, ka viens no bērnu depresiju vai uzmanības deficīta sindroma iemesliem ir pārāk liela attālināšanās no dabas. Tāpēc katra vēlme bērnus mācību procesā vest laukā - pļavā, purvā, mežā, manuprāt, ir atzinīgi vērtējama. Dabas izglītības centru izveide un nodarbības skolēniem ir vērtība, kura atmaksāsies gan katram indivīdam, gan nākamajai paaudzei kopumā”, uzsver Ādažu Brīvās Valdorfa skolas latviešu valodas skolotāja Inga Zemīte.

Semināru organizēja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Vidzemes Augskolas UNESCO katedru “Biosfēra un cilvēks”, Dabas un tehnoloģiju parku "URDA" un Dabas aizsardzības pārvaldi.