Lai veicinātu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, publiskots UNESCO sagatavots ceļvedis “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: 2030”. Ceļveža atklāšanas pasākumā tiešsaistē 8. jūnijā piedalījās skolotāji no visas Latvijas, izzinot ceļveža saturiskos aspektus, iedvesmojoties no pieredzes stāstiem, un pārdomājot ceļvedī izklāstīto ideju pielietojumu mācību pieredzē. Pasākumu rīkoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.
Ceļvedis ir globāls ietvars izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanai no 2020.–2030. gada periodā ar mērķi veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli, vienlaikus veicinot 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Ceļvedis aktualizē piecas prioritārās darbības jomas – politikas pilnveide, mācību vides pārveide, skolotāju darbspēju uzlabošana, iespēju nodrošināšana jauniešiem un viņu mobilizēšana, kā arī ilgtspējīgu risinājumu ieviešanas paātrināšana vietējā līmenī. Tā mērķgrupas ir politikas veidotāji, izglītības iestāžu vadītāji, skolotāji, skolēni un studenti, kā arī jaunieši un kopienas.
Ceļveža atklāšanas seminārā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra, ka ir svarīgi domāt, kā sasaistīt šīs piecas jomas, tādēļ viens no nākotnes izaicinājumiem ir šo piecu prioritāro darbības jomu sazarošana, lai veidotu veiksmīgu sadarbību, kur cilvēks ir visa centrā, izvairoties no nozaru disproporcijas. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece un Politikas un iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Ilze Saleniece skaidroja, ka šobrīd noslēdzas darbs pie izglītības attīstības prioritāšu plānošanas un akcentēja: “Jaunajā Izglītības attīstības pamatnostādņu dokumentā 2021. – 2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” viens no caurviju elementiem ir ilgtspēja, kas izpaužas gan kā satura dimensija pilnveidotajā mācību saturā, gan ir tiešā veidā saistīts ar izglītības kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem, kā arī ir pamats, domājot par pārvaldību un to, kā nodrošināt izglītības sistēmas efektīvu un ilgtspējīgu darbību.”
Latvijas Universitātes pētnieks un pasniedzējs, Latvijas Permakultūras biedrības un atvērtās saimniecības “Zadiņi” vadītājs Elgars Felcis, daloties pieredzes stāstā par tēmu “Neatlaidība” vides ilgtspējas jomāaicināja neignorēt notikumus pasaulē un neatlaidīgi runāt par neērtiem vides jautājumiem, domājot, kā varam veidot sabiedrību bez pārmērīga patēriņa un uzsverot, cik būtiska ir izglītība šai kontekstā. Ceļotāja un blogere Zane Eniņa pieredzes stāstā par tēmu “Atvērtība” sabiedrības ilgtspējas jomā dalījās iespaidos no ceļojumos piedzīvotā 75 pasaules valstīs un uzsvēra, cik nozīmīga ir kultūras daudzveidība un spēja saprast un pieņemt pasaules atšķirības, izejot ārpus vecuma, etniskās un reliģiskās piederības rāmjiem, neņemot vērā atšķirības, bet meklēt kopīgo un pieņemt citādo. “Unlimited Partnership” projekta vadītāja Ieva Lāce dalījās pieredzes stāstā “Improvizācija” ekonomikas ilgtspējas jomā, uzsverot, ka ir vērts izvirzīt ambiciozus plānus, pieņemt izaicinājumus un izmantot iespējas un nebaidīties, domājot par to, kā iedvesmot bērnus un jauniešus un sievietes.
Pasākuma praktiskajā daļā tā moderatore PhD Inga Belousa, kas ir arī organizācijas “Zaļā brīvība” un biedrības LAPAS pārstāve, akcentēja, ka ir svarīgi uzdrīkstēties un īstenot savas ieceres, un aicināja sanāksmes dalībniekus ceļā uz cerīgu nākotni paņemt līdzi ceļasomās mācīšanās elementus cerīgai nākotnei, tai skaitā, izpratnes jeb kognitīvās mācīšanās ceļasomu, kas nozīmē izprast ilgtspējas izaicinājumus un to sarežģīto saikni, kopradīt jēgpilnas idejas un ilgtspējīgus risinājumus; sadarbības jeb sociāli emocionālo ceļasomu, kas palīdzētu pilnveidot vērtības un attieksmes, attīstīt empātiju un līdzjūtību pret citiem cilvēkiem, radībām un planētu, rast motivāciju pārmaiņu vadīšanai un īstenošanai; rīcības jeb uzvedības ceļasomu, kas iedrošinātu īstenot praktiskas iniciatīvas un rīcību, ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrības un politikas, ekonomikas un vides jomā, kā arī savā ikdienā.
Sanāksmes dalībnieki, kuru vidū bija UNESCO Asociēto skolu projekta, Ekoskolu un Baltijas jūras projekta skolu skolotāji, apkopoja savas idejas par to, kādi mācību vides un mācību telpas pārveidojumi būtu jāievieš, lai veiksmīgāk īstenotu izglītību ilgtspējīgai attīstībai. Skolotāji vienojās, ka skolēni ir jāmudina darboties ārpus klases telpas, izglītības iestāžu telpās jānodrošina atkritumu šķirošana, klasēs jābūt labai ventilācijai un pārveidojamām mēbelēm, lai telpas būtu plašas, drošas, gaišas, un skolēniem būtu telpa izaugsmei.
Ceļvedis “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” latviešu valodā ikvienam interesentam ir pieejams šeit: