8. maijā konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” sanāksmē prezentēts UNESCO globālā monitoringa ziņojums “Izglītība visiem 2000–2015: sasniegumi un izaicinājumi”. Tas ataino izglītības kopainu visā pasaulē un identificē būtiskākos lokālos un globālos izaicinājumus, sniedzot priekšlikumus, kā valdībām rīkoties, lai nodrošinātu un atbilstoši finansētu pieejamu un kvalitatīvu izglītību visiem.
Globālā monitoringa ziņojumu sagatavo starptautiski UNESCO eksperti, sekojot līdzi un veicinot globālās kustības “Izglītība visiem” mērķu izpildi. Kopš 2002. gada sagatavoti 12 ziņojumi, kas veltīti tādām tēmām kā dzimumu līdztiesība, izglītības kvalitāte un pieejamība, izglītības politikas veidošana un vadība, skolotāju izglītība, apmācība un profesionālā pilnveide, jaunieši un prasmes u.c. 2015. gada “Izglītība visiem” ziņojums simboliski noslēdz mērķu sasniegšanas termiņu un atskatās uz sasniegto aizvadītajos 15 gados.
Ziņojumā secināts, ka globālā kustība “Izglītība visiem” ir veicinājusi izglītības attīstību pasaulē. Kopš 1999. gada par 80 miljoniem pieaudzis bērnu skaits, kuri ieguvuši pamatizglītību. Kopš 1999. gada par divām trešdaļām audzis bērnu skaits, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes (184 miljoni). Kustība veicinājusi arī izglītības kvalitātes un rezultātu monitoringu.
Tomēr, neskatoties uz panākumiem, ziņojumā uzsvērts arī tas, ka tikai trešdaļa valstu pilnībā sasniegušas “Izglītība visiem” mērķus. Vienlīdzīga abu dzimumu iesaiste izglītībā vēl joprojām ir neatrisināta problēma trešdaļā valstu, vidusskolas līmenī – pat pusē valstu. Gandrīz divas trešdaļas no 781 miljona pieaugušo, kam nav lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmes, ir sievietes. Bērniem, kas dzimuši un auguši konfliktu zonās, ir liegta pieeja izglītībai. Šo bērnu skaits proporcionāli audzis no 30% 2000. gadā līdz 36% šogad. Arī nabadzība ir ievērojams šķērslis, lai iegūtu pamatizglītību. Nabadzīgākie cilvēki piecas reizes retāk pabeidz skolu nekā bērni un jaunieši no bagātām ģimenēm. Šobrīd tikai pusē no valstīm, kurās ir zems ienākumu līmenis, būs iespēja sasniegt universālu vidējo izglītību līdz 2030. gadam, arī universāla pamatizglītība daudzām valstīm ir tāls mērķis.
Ziņojuma autori rekomendē palielināt finansējumu izglītībai. Donorvalstīm jāpalielina atbalsts nabadzīgākajiem pasaules reģioniem. Valstīm jāiegulda izglītībā 15% līdz 20% no budžeta. Ir jāveicina izglītības pieejamība – īpaši bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem no marginalizētajām grupām.
Ziņojumā minēti vairāki fakti par izglītību Latvijā. Latvija ir viena no 40 valstīm, kurā izdots likums par obligāto pirmsskolas izglītību. Latvijā no 1999. līdz 2012. gadam par vairāk nekā 10% augusi iesaiste tehniskajā un profesionālajā vidējā izglītībā. Latvija ir viena no 11 valstīm (7%), kas ir tuvu dzimumu līdztiesības mērķim. Lasīšanā meitenēm Latvijā ir ievērojami labāki rezultāti nekā zēniem, savukārt matemātikā periodā no 2000. līdz 2006. gadam labāki bijuši zēni, lai gan tendence sāk mainīties par labu meitenēm (periodā no 2009. līdz 2012. gadam). Skolu pāragri 1999. gadā pameta 900, bet 2012. gadā 1800 skolēnu. Procentuāli skolēnu skaits, kas pabeidza pēdējo klasi 1999. gadā, bija 97%, 2011. gadā – 93%.
Saskaņā ar globālo “Izglītība visiem” mērķu sasniegšanas indeksu Latvija ir 30. vietā no 200 pasaules valstīm, Igaunija 23. vietā, bet Lietuva – 25. vietā. Latvija no visām Baltijas valstīm ir sasniegusi lielāko progresu – pakāpjoties par sešām vietām, kamēr Lietuva tikai par vienu vietu, bet Igaunija – par vienu vietu kritusies.
No 19. līdz 22. maijam Inčeonā, Korejas republikā notiks UNESCO Pasaules forums, kas noslēgs globālā rīcības plāna “Izglītība visiem” īstenošanu un apstiprinās stratēģiskos mērķus izglītībai līdz 2030. gadam.
“Tas ir ļoti atbildīgs process, un Latvija līdz šim jau ir aktīvi paudusi savu pozīciju šī foruma sagatavošanas sanāksmēs. Definējot turpmākos mērķus, īpaši tiek izcelti skolotāji, prasmes, mācību vide, tostarp IKT, izglītība ilgtspējīgai attīstībai un globālais pilsoniskums, kā arī indikatoru jeb atskaites sistēmas noteikšana mērķu īstenošanai,” stāsta Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāres p.i.
Stratēģiskie mērķi izglītībai līdz 2030. gadam būs saistīti ar iekļaujošas, taisnīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un mūžizglītības iespēju veicināšanu visiem. Valstīm būs jānodrošina, ka visas meitenes un zēni ir ieguvuši kvalitatīvu, taisnīgu, atbilstošu bezmaksas pamatizglītību un uzrāda labus mācību rezultātus. Visiem ir jābūt iespējai saņemt attīstību veicinošu agrīno aprūpi un pirmsskolas izglītību, kas sagatavo pamatskolai. Tas pats attiecas uz profesionālo izglītību un augstāko izglītību.
UNESCO globālā monitoringa ziņojums “Izglītība visiem 2000–2015: sasniegumi un izaicinājumi” pieejams šeit.
Pārskats par globālo monitoringu tiek gatavots katru gadu, lai informētu par panākumiem rīcības plāna “Izglītība visiem” mērķu izpildē, par kuriem vienojušās 164 UNESCO dalībvalstis, tostarp Latvija. “Izglītība visiem” mērķi aptver visas vecuma grupas, sākot no maziem bērniem līdz pieaugušajiem, un monitoringā iekļautas 200 valstis.
Papildu informācija:
Ilze Dalbiņa
UNESCO LNK Izglītības sektora vadītāja
Tālr. 20281460
E-pasts i.dalbina@unesco.lv