Decembrī Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā notika UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai sesija, kuras laikā tika lemts par 42 nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju un saglabāšanas prakšu starptautisko atzīšanu. Pirmo reizi tika lemts arī par vienas nominācijas izslēgšanu no saraksta, pamatojoties uz rasistiskām un antisemītiskām izpausmēm.
Izskatāmo jautājumu lokā bija valstu pārskati par UNESCO 2003. gada Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanu, atbalsts nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai krīzes, t.sk. militāru konfliktu un dabas katastrofu situācijās, jaunu nevalstisko organizāciju akreditēšana un akreditēto organizāciju ziņojumi par savu darbību. Tāpat arī Komiteja diskutēja par nevalstisko organizāciju aizvien aktīvāku iesaisti Komitejas darbā, kā arī izaicinājumiem, kas saistīti ar starptautisko sarakstu veidošanu.
Latvija kā novērotāja valsts Komitejas sesijas laikā pauda viedokli debatēs par starptautisko sarakstu veidošanas aktuālajiem jautājumiem un aicināja īpašu uzmanību vērst uz ietekmi, ko starptautisko sarakstu veidošana atstāj nacionālā un lokālā līmenī, kā arī uz nepieciešamību valstu periodisko ziņojumu veidā šādu ietekmi pastāvīgi izvērtēt.
Starptautisku uzmanību visvairāk piesaistīja diskusijas par jaunu vērtību iekļaušanu UNESCO starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos – t.s. labo prakšu reģistrā, neatliekami glābjamo vērtību sarakstā un reprezentatīvajā sarakstā, kopumā lemjot par 42 nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju un saglabāšanas prakšu starptautisku atzīšanu.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu reģistrā(Register of Good Safeguarding Practices) tika iekļautas divas iniciatīvas. Par veiksmīgu un tādēļ starptautiskā līmenī izceļamu Starpvaldību komiteja atzina Kolumbijas “Stratēģiju tradicionālo amatu aizsardzībā miera nodrošināšanas procesā”, kuras uzmanības centrā ir jaunieši, kas bruņotu konfliktu, bezdarba un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos rod jaunas iespējas un pārņem tradicionālo amatu meistaru prasmes, tādējādi nodrošinot to dzīvotspēju. Savukārt Venecuēlas ”Biokultūras programma Venecuēlas Svētīto palmu tradīcijas ilgtspējīgai attīstībai” demonstrē kultūras un dabas ciešo saikni mantojuma saglabāšanā.
Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā(List of Intangible Cultural Heritage in Need of Urgent Safeguarding) šogad tika iekļautas piecas vērtības – Seperu tautasdeja un ar to saistītās ieražas (Botsvana), Kit Mikayi rituāli un paražas (Kenija), Sega tambur deja no Čega salas (Maurīcija), Subanenu pateicības rituāla sistēma Buklog (Filipīnas) un Jurauski karahod pavasara rituāls (Baltkrievija).
Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā(Representative List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity) šogad tika iekļautas 35 jaunas vērtības. Starp tām ir gan dažādi festivāli un tradicionāli svētki, gan, piemēram, ar mūziku un deju saistītas tradīcijas – Kaboverdes skumjā dziesma morna, Dominikānas bačata mūzika un deja, īru arfas spēle, Norvēģijas Setesdāles novada mūzikas un dejas tradīcijas, horezmu deja Lazgi no Uzbekistānas u.c. Vēl šajā starptautiskajā sarakstā tika iekļautas tādas tradīcijas kā armēņu burtu rakstība un ar to saistītās kultūras izpausmes, ar Damaskas rozes audzēšanu saistītas paražas un prasmes Almrahas ciemā Sīrijā, Taivānas tradicionālā taju masāža Nuad Thai, Marokas Gnavu rituāls u.c.
Tā kā daudzas tradīcijas nepazīst valstu politiskās robežas, arī šogad Komiteja starptautiski atzina nominācijas, ko kopīgi bija gatavojušas vairākas valstis – piemēram, Francijas, Itālijas un Šveices pieteikumu “Alpīnisms”, Austrijas, Grieķijas un Itālijas kopīgi gatavoto pieteikumu “Vasaras ganības, sezonāli ganāmpulku migrācijas ceļi Vidusjūras un Alpu reģionā” un ar dateļpalmu audzēšanu saistītas zināšanas, prasmes un tradīcijas, ko par savu vērtību bija atzinušas 14 valstis (Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Ēģipte, Irāka, Jemena, Jordānija, Kuveita, Maroka, Mauritānija, Omāna, Palestīna, Saūda Arābija, Sudāna un Tunisija).
Līdzās jaunu nomināciju iekļaušanai starptautiskajos sarakstos, šī bija pirmā Komitejas sesija, kurā tika lemts par nominācijas izslēgšanu no saraksta. Komiteja nolēma no Reprezentatīvā saraksta izslēgt šajā sarakstā 2010. gadā iekļauto Ālstas karnevālu Beļģijā, pamatojoties uz rasistiskām un antisemītiskām izpausmēm, kas novērotas karnevāla laikā. Komiteja atgādināja, ka 2003. gada Konvencijas 2. pantā norādīts, ka “šīs Konvencijas ietvaros tiek ņemts vērā tikai tāds nemateriālās kultūras mantojums, kas ir savienojams ar spēkā esošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un prasībām pēc savstarpējas cieņas kopienu, grupu un indivīdu starpā […]”, un vienlaikus nosodīja visas diskriminācijas formas, ieskaitot rasismu, antisemītismu, islamofobiju un ksenofobiju.
Tāpat arī Komiteja izskatīja 81 akreditētās nevalstiskās organizācijas ziņojumus par šo organizāciju darbību, kā arī jaunus no nevalstiskajām organizācijām saņemtus akreditācijas pieteikumus. Komiteja nolēma 35 nevalstiskās organizācijas virzīt akreditēšanai, tostarp Latvijā reģistrēto Pasaules etnosporta biedrību (World Ethnosport Society). Gala lēmumu par nevalstisko organizāciju akreditāciju pieņems 2003. gada Konvencijas dalībvalstu Ģenerālā asambleja, kas noritēs nākamā gada jūnija sākumā.
Līdzās Komitejas sesijas pamata darba kārtībai noritēja arī vairāki paralēli notikumi, tostarp Apvienoto Nāciju organizācijas pasludinātajam Starptautiskajam pirmiedzīvotāju valodu gadam veltīta audio izstāde un diskusija par pirmiedzīvotāju valodu integrēšanu izglītībā, tāpat arī diskusija par augstākās izglītības iestāžu lomu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Komitejas sesijas laikā noritēja arī UNESCO katedru tikšanās, piedaloties UNESCO Sekretariāta pārstāvjiem.
No 9. decembra līdz 14. decembrim jau četrpadsmito reizi notika ikgadējā UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai sesija. Šogad tā pirmo reizi tika rīkota Latīņamerikā – Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā. Notikums pulcēja 1412 dalībniekus no 128 pasaules valstīm – gan komitejas locekļus no 24 valstīm, gan UNESCO dalībvalstu delegācijas un pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām, starpvaldību institūcijām, kā arī pētniekus, kultūras mantojuma kopienu un preses pārstāvjus.
Latviju Komitejas 14. sesijā Bogotā, Kolumbijā pārstāvēja Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja Anita Vaivade, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, un Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna un nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere.
Papildu informācija: Gita Lancere, Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte