No 4. decembra līdz 8. decembrim Botsvānas pilsētā Kasanē jau astoņpadsmito reizi notika ikgadējā UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai sesija. Notikums pulcēja 917 dalībniekus no 124 pasaules valstīm – gan Komitejas locekļus no 24 valstīm, gan UNESCO dalībvalstu delegācijas un pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām un starpvaldību institūcijām, kā arī pētniekus, kultūras mantojuma kopienu un preses pārstāvjus.
2023. gadā apritēja 20 gadi, kopš tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Par godu šai jubilejai sesijas ietvaros tika atvēlēts īpašs brīdis, kurā nelielu priekšnesumu sniedza vietējās pamatskolas bērni, tika saņemti video sveicieni no visas pasaules un sveicinājuma uzrunas teica gan UNESCO ģenerāldirektores vietnieks kultūras jautājumos Ernesto Otone, gan Komitejas pārstāvji.
Kasanē izskatāmo jautājumu lokā bija arābu valstu pārskati par UNESCO 2003. gada Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanu un citi jautājumi. Komiteja turpināja diskusijas par to, kā veiksmīgāk izmantot t.s. ”labās prakses” darbā ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību. Tika izskatītas arī nevalstisko organizāciju atskaites par savu darbību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Šobrīd 217 nevalstiskās organizācijas (NVO) no visas pasaules ir UNESCO akreditētas kā tādas, kas var sniegt padomu nemateriālā kultūras mantojuma dažādās jomās. Starp 73 jaunajiem akreditācijas pieteikumiem, kas iesniegti šogad, viens bija arī no Latvijas – no biedrības “Suitu kultūras mantojums”. Komiteja pieteikumus izskata un sniedz rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai, kas tad pieņem galīgo lēmumu par jauno NVO akreditāciju. Starptautisku uzmanību kā vienmēr visvairāk piesaistīja diskusijas par jaunu vērtību iekļaušanu UNESCO starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos – t.s. labo prakšu reģistrā, neatliekami saglabājamo vērtību sarakstā un reprezentatīvajā sarakstā, kopumā lemjot par 55 nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju un saglabāšanas prakšu starptautisku atzīšanu.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu reģistrā (Register of Good Safeguarding Practices) tika iekļautas četras iniciatīvas. Par veiksmīgām un tādēļ starptautiskā līmenī izceļamām Komiteja atzina šādas prakses: Nemateriālā kultūras mantojuma un ekoloģijas ilgtspējīgas attīstības programma Armilas Jūras bruņurupuču festivāla ietvaros (Panama), Taustiņvijoles tīklojums, inovatīva Zviedrijā sakņotas mūzikas un instrumentu būvēšanas tradīcijas izplatīšana (Zviedrija), Kaukaguas Svēto Nevainīgo Bandos y Parrandas festivāla aizsardzības programma: zināšanu veicināšanas un aizsardzības centri un kopienu padomes (Venecuēla) un Audžuģimeņu mantojuma aizsardzība žēlsirdīgajā Hēlas (Geel) pilsētā: kopienā balstītas aprūpes modelis (Beļģija).
Neatliekami saglabājamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (List of Intangible Cultural Heritage in Need of Urgent Safeguarding) šogad tika iekļautas sešas vērtības – Sīrijas tradicionālā stikla pūšana (Sīrijas Arābu Republika), Ar olīvu kultivēšanu saistītās tradicionālās zināšanas, metodes un prakses (Turcija), Hēdo (Xeedho) tradīcija (Džibutija), Tradicionālais muzikālais teātris Mek Mulung (Malaizija), Iniciācijas deja Ingoma Ya Mapiko (Mozambika) un Senās un tradicionālās Piribebujas pilsētas Poncho Para’i de 60 Listas aušanas tehnikas (Paragvaja).
Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā (Representative List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity) šogad tika iekļautas 45 jaunas vērtības. Starp tām ir gan dažādi festivāli un tradicionāli svētki, gan dažādas amata prasmes – piemēram, sešas valstis (Čehija, Francija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija) bija sagatavojušas nomināciju “Ar rokām darināti stikla izstrādājumi – zināšanas, prasmes un meistarība”. Savukārt, mūsu kaimiņi lietuvieši šim sarakstam iesniedza savus puzurus – Salmu rotājumu sodai darināšana Lietuvā. Ar kaimiņiem jau uzsāktas sarunas par iespējamu Latvijas pievienošanos šai nominācijai. Tā kā daudzas tradīcijas nepazīst valstu politiskās robežas, arī šogad Komiteja starptautiski atzina nominācijas, ko kopīgi bija gatavojušas vairākas valstis, un pirmo reizi Komitejas vēsturē bija pieteikta un tika atzīta arī viena starpkontinentāla nominācija – Grūtnieču aprūpe: zināšanas, prasmes, prakses (Kipra, Kirgizstāna, Kolumbija, Vācija, Luksemburga, Nigērija, Slovēnija, Togo).
Tāpat Komiteja arī izskatīja un pieņēma zināšanai Vadlīnijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas ekonomiskajām dimensijām. Tajās skatīti jautājumi par ekonomisko aspektu ietveršanu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plānos, kopienu tiesību un interešu ievērošanu saistībā ar viņu kultūras mantojuma ekonomisku izmantojumu, kā arī kultūras mantojuma dekontekstualizēšanas un pārāk lielas komercializēšanas riskiem un to novēršanu. Līdzīgā kārtā UNESCO Sekretariāts turpina padziļināti pētīt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un klimata pārmaiņu saiknes, kā arī šī mantojuma saglabāšanu urbānā vidē.
Paralēli Komitejas sesijas darbam noritēja dažādi ar nemateriālo kultūras mantojumu saistīti prezentāciju un diskusiju pasākumi, kuru starpā tika prezentēta ar Komitejas darbu saistītu pētnieku, tostarp vairāku UNESCO katedru vadītāju, kopīgi veidota monogrāfija, kas veltīta nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem Intangible Cultural Heritage and Sustainable Development: Inside a UNESCO Convention.
Latviju Komitejas 18. sesijā Kasanē, Botsvānā pārstāvēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāves – direktore Signe Pujāte un nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere – un Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja Anita Vaivade.