Sniedzot daudzpusīgu ieskatu dažādu ar mantojuma veidošanu, saglabāšanu un interpretāciju saistītu profesiju darbā, kā arī veicinot jauniešos aktīvu pilsētvides līdzveidotāja pozīciju, maijā noslēgusies UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas īstenotā iniciatīva “Jauno mantotāju skola”.
“Iniciatīvas mērķis bija veidot jauniešu un viņu pedagogu izpratni par Rīgas vēsturiskā centra vērtībām, kā arī sniegt viņiem pamatzināšanas un prasmes šo vērtību saglabāšanai. Projekta nodarbību laikā, piedāvājot ieskatu dažādu profesiju darba specifikā – arhitekta, pieminekļu inspektora, pilsētplānotāja, gida, pilsētvides aktīvista, restauratora u.c. – dalībnieki lekcijās, darbnīcās un citos uzdevumos mācījās, kā dažādos veidos iespējams iesaistīties mantojuma veidošanas, saglabāšanas un interpretācijas procesos,” ideju un tās norisi raksturo Jauno mantotāju skolas projekta vadītāja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca, uzsverot, ka projekts jau iekļauts pie labās prakses piemēriem starptautiskā līmenī UNESCO nacionālo komisiju 2018. gada pārskatā un tādēļ tiks turpināts arī 2019./2020. mācību gadā.
Laika periodā no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada maijam, tiekoties reizi mēnesī, norisinājās Jauno mantotāju skolas sešas tematiskas nodarbības: ievadnodarbība par arhitektūras un kultūras vērtībām, kas veido Rīgas vēsturisko centru; nodarbība “Restauratora darbnīca – pilsētas atjaunošanas laboratorija” par koka īpašībām un koka objektu restaurāciju, apgūstot restaurācijas pamattehnikas; nodarbība “Pilsētplānotāja spēles laukums” par pilsētplānošanas pamatprincipiem, modelējot vienas problēmteritorijas nākotnes attīstības scenāriju; nodarbība “Ciemos pie arhitekta” par arhitekta darbu, gūstot ieskatu pilsētas arhitekta un privāti praktizējoša arhitekta darba specifikā; nodarbība “Mantojuma anatomija: radīt, vērtēt, izstāstīt” par mantojuma vērtību radīšanas un atzīšanas procesu un gida profesiju, kā arī nodarbība “Kas ir pilsētvides aktīvists un kā par tādu kļūt?” par pilsētvides veidošanu un revitalizāciju ar dažādām pilsoniskajām iniciatīvām.
“Skolēni līdztekus teorētisko zināšanu apguvei varēja darboties praktiski un paši iejusties reālā situācijā. Visi dalībnieki atzina, ka nodarbības rosinājušas viņus padziļināti interesēties par kādu no apskatītajām tēmām. Viņi noteikti rekomendēs nākošajā mācību gadā piedalīties projektā arī saviem skolasbiedriem. Nodarbības ir interesantas un noderīgas un veiksmīgi papildina vecāko klašu mācību programmu,” secina Normunds Breidaks, projekta koordinators Privātajā vidusskolā Ādažu Brīvā Valdorfa skola.
Savukārt projekta koordinatore Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā Liene Peniķe uzsver, ka nodarbībās satikto ekspertu skaidrojums ļāva jauniešiem pašiem nonākt pie lēmuma – piekrist vai nepiekrist konkrētiem risinājumiem pilsētvidē, tā veicinot sociāli aktīvas pilsoniskās līdzdalības izpratnes nepieciešamību jauniešos.
Projekta dalībnieki bija tie vidusskolas vecuma jaunieši, kuri vēlas savu nākotnes karjeru saistīt ar arhitektūras, pilsētplānošanas vai kultūras mantojuma saglabāšanu saistītām nozarēm. Jaunieši pārstāvēja četras skolas: Ādažu Brīvo Valdorfa skolu, Rīgas Klasisko ģimnāziju, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu un Rīgas Valsts 2. ģimnāziju.
Projektu īstenoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Latvijas Arhitektu savienības, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un biedrības “FreeRiga” atbalstu.