Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kurai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem.
2003. gadā UNESCO starptautiskā sabiedrība vienojās pasludināt Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīciju par meistardarbu un kopš 2008. gada Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tajā apkopotas tās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, kas demonstrē pasaules nemateriālā kultūras mantojuma dažādību un nozīmību.
Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju (Latvijas iedzīvotāju skaits – 1,96 mlj.).
XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos kā vienā no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem atbalsojas simtgades svinību vēstījumi un vērtības. To centrā ir cilvēks – svētku dalībnieks visplašākajā nozīmē, sākot no dziedātāja vecmāmiņas, līdz komponistam, brīvprātīgajam, šuvējai un svētku viesim. Ikviens iesaistītais turpina tradīciju, radot un darot Dziesmu un deju svētkus, un reizē arī savu valsti – Latviju. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vērtības ir cieņa, kopība un tagadnīgums.
XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Plašāk: www.dziesmusvetki.lv.