UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma komiteja tiksies Marokā, Rabātā no 28. novembra līdz 3. decembrim, lai lemtu par 56 pieteikto nomināciju iekļaušanu kādā no nemateriālā mantojuma sarakstiem. Latvija UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam kopā ar piecām valstīm nominējusi plostnieku amata prasmes.
Komiteja, ko šogad virsvadīs Marokas Karaliste, sastāv no 24 pārstāvjiem, kas ievēlēti no 180 Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalstīm. Komiteja vērtēs 46 jaunu nomināciju pieteikumus, kas iesniegti iekļaušanai UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā; četrus pieteikumus par iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā un piecus pieteikumus nominācijas Labās saglabāšanas prakses reģistram.
UNESCO Cilvēces nemateriāla kultūras mantojuma reprezentatīvais saraksts ir izveidots lai veicinātu izpratni par nemateriālā kultūras mantojuma nozīmību, kā arī lai nodrošinātu vienotu nostāju par to, kādas vērtības un elementus saprot ar šo mantojuma veidu Pamatojoties uz starptautiski noteiktiem kritērijiem, sarakstā tiek iekļautas izcilākās pasaules liecības par nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm: mutvārdu tradīcijas un izpausmes, tajā skaitā valoda kā mantojuma nesējs, paražas, rituāli, spēles, svētki, tradicionālās amatniecības prasmes un zināšanas par dabu un Visumu.
Latvija UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam kopā ar piecām valstīm nominējusi plostnieku amata prasmes. Šo multinacionālo nominācijas iesniegumu, ietverot tajā Gaujas plostnieku amata prasmes, ir parakstījušas visas sešas valstis, tostarp Latvija, Austrija, Čehija, Polija, Spānija un Vācija.
Jauno nomināciju pieteikumi atrodami šeit: https://ich.unesco.org/en/7b-representative-list-01281.
2018. gada nogalē Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kurā tiek iekļauti nemateriālā kultūras mantojuma elementi, kurus piesaka kopienas. Gaujas plostnieku amata prasmes sevī ietver zināšanas par baļķu sagatavošanu, plostu siešanu un pludināšanu pa Gauju, izmantojot upes straumi un labi pazīstot tās plūduma raksturu pavasarī. Lai arī mūsdienās plostniecība ir zaudējusi savu sākotnējo funkciju, lai nodrošinātu plostnieku amata prasmju saglabāšanu, tālāknodošanu un šī nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, biedrība “Gaujas plostnieki” ik gadu maija trešajā nedēļā Gaujas krastā netālu no Spicu tilta sien plostu un māca to darīt arī citiem. Nākamajā dienā pēc plosta sasiešanas sākas tā pludināšana pa Gauju līdz ceturtās dienas rītā tas tiek svinīgi "noarts" Gaujas krastā Strenčos un sākas Gaujas plostnieku svētki.