10. decembrī – Cilvēktiesību dienā – UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar Jaunsilavas pamatskolu organizēja semināru “Miers sākas ar mani”. Tas bija veltīts šobrīd aktuālajai miera un cilvēktiesību izglītības tēmai. Seminārā piedalījās skolotāji, direktori, skolu administrāciju pārstāvji un citi interesenti no UNESCO Asociēto skolu projektā iesaistītajām skolām.
Seminārs notika Jaunsilavas pamatskolā, kas ir viena no aktīvākajām UNESCO Asociēto skolu projekta dalībskolām. Darbojoties kultūrizglītības virzienā, tā kļuvusi par paraugu un piemēru citām Latvijas skolām radošā pasaules un Latvijas kultūras mantojuma komunikācijā.
Semināra “Miers sākas ar mani” ievaddaļā UNESCO LNK ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika iepazīstināja klātesošos ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, īpaši akcentējot 16. mērķi, kas aicina veicināt mieru un taisnīgumu pasaulē. Viņa aicināja apzināties katra cilvēka atstāto pēdas nospiedumu pasaulē, kā arī stāstīja par izglītību un pedagoģiju, kas veicina globālo pilsoniskumu – piederības sajūtu pasaulei un sadarbību un atbildību globālu risinājumu meklēšanā vides un sabiedrības izaicinājumiem.
Turpinājumā semināra dalībniekiem bija iespēja klausīties Latvijas Universitātes profesores Maijas Kūles priekšlasījumu par cilvēktiesībām, miera kultūru un laikmetīgām vērtībām. Maija Kūle akcentēja ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas nozīmi, kurā apliecināts, ka “visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās.” “Cilvēktiesību vērtības ir brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, tolerance, atbildība, cieņa pret dabu, visām dzīvām būtnēm un dabas resursu izmantošanu, respektējot cilvēces ilgtspējīgu attīstību, taču šo vērtību īstenošana ir iespējama tikai tad, ja tiek nodrošināts miers, drošība, atbruņošanās, pasaules tautu attīstība un nabadzības samazināšana, neaizsargāto grupu aizsardzība un demokrātija,” uzsvēra profesore. Runājot par šodien aktuāliem jautājumiem Latvijā, profesore Maija Kūle pauda viedokli, ka “modernitātes laikmets neļauj veidot tīro, absolūti etnisko vērtību lādītes. Latviskums ir arī pārnacionāls, pilsonisks, valstisks, saistīts ar universālām pasaules vērtībām. Globālais savijas kopā ar lokālo, nacionālais ar internacionālo, tradicionālais ar moderno”. Uzrunas noslēgumā profesore citēja Emanuelu Levinu, kurš teicis, ka “citādā atzīšana ir miera priekšnoteikums”.
Aizraujoša un interaktīva bija Rēzeknes Augstskolas profesores Sanitas Lazdiņas lekcija par globālā un lokālā mijiedarbību kultūrā un izglītībā. Eksperte kopā ar klātesošajiem meklēja atbildi uz jautājumu “kas ir glokāls?”. Sanita Lazdiņa prezentēja piemērus no Latgales, kur globālā un lokālā kultūra atrodama vienkopus – pilsētvidē, valodā u.c. Profesore akcentēja, ka ir svarīgi “vispirms zināt, kas ir tepat, tuvumā, un tad atlocīt nākamo sīpola kārtu.” “Tieši tāpat arī ar piederību – tā var būt daudzslāņaina," teica eksperte, uzsverot, ka nacionālā apziņa, reģionālā identitāte un eiropeiskums nav pretstatā. Uzstāšanās noslēgumā Sanita Lazdiņa raksturoja latgalieti globālajā pasaulē, norādot uz tādām rakstura iezīmēm kā atvērtība un uzticēšanās. Arī svešajam.
Semināra noslēgumā tā dalībnieki apskatīja Latgales mākslas un amatniecības centru un Līvānu stikla muzeju, kā arī ieklausījās Lilitas Rudzātes, Rudzātu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas, stāstījumā par novadnieka – filozofa Augusta Milta atziņām miera kultūras kontekstā. Ziemassvētku noskaņas ienesa Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcas apmeklējums un tikšanās ar Līvānu katoļu draudzes priesteri Juri Zarānu.