Baiba Moļņika, atklājot tālākizglītības programmas kursu „Ievads medijpratībā” 2017. gada 17. martā
Medipratība ir instruments, ar kuru mēs aicinām cilvēkus mācīties mērīt – vispirms pašiem sevi – savu attieksmi, savas prasmes, savas zināšanas, tad, protams, arī citus cilvēkus un apkārtējo vidi – kā tā mainās, kās attīstās, analizēt rīcību, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Medijpratība faktiski ir mūsu ceļvedis pasaulē – tas māca lasīt zīmes, skaidrot nozīmes un nenomaldīties.
Vienlaikus UNESCO uzsver ka medijpratība nav vērtība pati par sevi – nav jēgas to apgūt, ja nesaprotam, kā vārdā vai kāpēc mēs to darām. Trīs izglītības pīlāri, kas cieši saistīti ar ilgtspējīgo attīstību var kļūt par jūsu orientieriem šajā ceļā – mācīties mācīties, mācīties kļūt un mācīties pārveidot, no kuriem es šajā reizē vēlētos akcentēt tieši šo trešo – mācīties pārveidot.
Kad ANO dalībvalstis vienojās, ka kvalitatīvai izglītībai ir jāatrodas ilgtspējīgās attīstības mērķu galvgalī viņus vienoja un spārnoja pārliecība, ka izglītība ir tā, kas spēj pārveidot pasauli un izglītībā rodamas atbildes uz problēmām sabiedrībā, ekonomikā un vidē.
Tomēr, lai tas tā notiktu, ikvienam cilvēkam ir jānoiet lielais pārtapšanas ceļš no ņēmēja un patērētāja uz devēju un radītāju. Zināšanu jeb mācīšanās sabiedrība ir virsmērķis, par kuru iestājas UNESCO – sabiedrība, kas vairo zināšanas – sabiedrība, kas spēj medijpratību izmantot ne tikai kā instrumentu, lai mērītu, bet arī līdzekli, lai radītu jaunu saturu, kas runā par vērtībām, kas stiprina to, kas ir tik trausls šajā brīdī – savstarpējo saprašanos un mieru.