Lai apzinātu un popularizēto Latvijas dokumentāro mantojumu, jau 2009. gadā izveidots UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs. Šoruden šo reģistru papildina četras nominācijas, kuras turpmāk bagātinās nākamajām paaudzēm nododamo Latvijas dokumentāro mantojumu.
Turpmāk šo reģistru papildinās jauna Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas nominācija “Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gadsimtam”; jauna Latvijas Nacionālās bibliotēkas nominācija “Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts”; jauna Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves nominācija “Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija”; kā arī papildinājumi Tukuma muzeja nominācijai “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” ar vienu Jēkabpils Vēstures muzejā no jauna identificētu Līgo svētku apsveikumu uz bērza tāss un vienu Tukuma muzejā jauniegūtu Sibīrijā rakstīto Lieldienu apsveikumu uz bērza tāss. Pamatojoties uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes rekomendējošo lēmumu un ekspertu vērtējumiem, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja šī gada 13. oktobrī lēma par šo nomināciju iekļaušanu “Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālajā reģistrā.
“Iepriecina tas, ka dokumentārā mantojuma izcilībām pievienojušies skaņu ieraksti uz vaska valcēm, kā arī viens no visnozīmīgākajiem dokumentiem Baltijas telpā – Johana Kristofa Broces “Monumente”. To izcelsme aptver 18. līdz 20. gadsimtu. Daži materiāli būs atklāsme plašākai sabiedrībai, citi tiks atkal aktualizēti dažādos kultūras un vēstures kontekstos,” jaunos Latvijas nacionālā reģistra papildinājumus raksturo UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētājs Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
Nominācija “Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gadsimtam”: Johana Kristofa Broces kolekciju veido viņa vāktie un sistematizētie materiāli 104 sējumos – zīmējumi un to komentāri, rokraksti un noraksti, personu reģistri, topogrāfiskās kartes, gravīras, iespieddarbi, vietu un objektu apraksti par Latvijas un Livonijas vēsturi. Daudzi kolekcijas materiāli ir vienīgās liecības pasaulē un vienīgie ticamie avoti vēlāk zudušo vēstures avotu (kapakmeņu, zīmogu, celtņu, ģerboņu, monētu u.c.) izpētē.
Nominācija “Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts” ietver unikālu hernhūtiešu (Brāļu draudzes) rokrakstu tekstu kopumu latviešu valodā. Tajā ir 425 dažādi gan latviešu izcelsmes brāļu, gan vācbrāļu ar roku rakstīti dokumenti latviešu valodā – gan norakstītu, gan adaptētu, gan pašu rakstītāju sacerētu dziesmu burtnīcas, dzīvesstāsti, statūti, diāriji, misijas, dažādi reliģiskie raksti, celsmes literatūra un kristīgā folklora. Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā esošā hernhūtiešu rokrakstu kolekcija ir vienīgā tik pilnīgā latviešu valodā radītā Brāļu draudzes rokrakstu kolekcija.
Nominācija “Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija”: fonogrāfa valču kolekcija ir autentisku audioierakstu krājums – šie fonogrāfa vaska cilindri ir senākie tradicionālās mūzikas ieskaņojumi no visas Latvijas, kas veikti no 1926. līdz 1947. gadam. Ieskaņojumus papildina dziesmu pilnie teksti un nošu transkripcijas. Šobrīd krātuvē glabājas 180 valces ar 1068 tautas melodiju ieskaņojumiem un nošu transkripcijām. Kolekcija dod iespēju iegūt dzirdes priekšstatu par latviešu tautasdziesmu vokālo izpildījumu 20. gs. pirmajā pusē.
Papildinājumi nominācijai “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”: viena Jēkabpils Vēstures muzeja no jauna identificēta un viena Tukuma muzeja jauniegūta Sibīrijā rakstīta vēstule uz bērza tāss, kas pieteikta kā papildinājums 2009. gadā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” nacionālajā reģistrā iekļautajai nominācijai „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, ir autentiski dokumenti. Sibīrijā rakstīto bērza tāss vēstuļu kolekcijā šobrīd ietilpst 45 vēstules, ko rakstījuši 14 autori un kas glabājas 9 Latvijas muzejos. Abas nominācijas papildināšanai pieteiktās vēstules uz bērza tāss papildina nacionālajā reģistrā iekļauto nomināciju gan skaitliski, gan saturiski.
Par UNESCO programmu "Pasaules atmiņa"
UNESCO programma „Pasaules atmiņa” dibināta 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas atmiņas institūcijām 2009. gadā izveidoja programmas Latvijas nacionālo reģistru, kura mērķis ir veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski. Nomināciju iesniegšana notiek reizi četros gados.
Līdz šim UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautas šādas nominācijas: AS „Latvenergo” Enerģētikas muzeja nominācija „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936.-1940.”, VA „Memoriālo muzeju apvienība” un VA „Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” nominācija „Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894-1929)”, Tukuma muzeja nominācija „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, Latvijas Kara muzeja nominācija „Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944.gada 17.marts”, savukārt 2013. gadā šo reģistru bagātināja jauna nominācija “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.-1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos” un nominācijas “Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss” papildinājumi. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā kopš 2001. gada atrodama Latvijas nominācija “Dainu skapis” un 2009. gadā Baltijas valstu kopīgi sagatavotā nominācija „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.
Plašāk par UNESCO programmu „Pasaules atmiņa” un tās Latvijas nacionālo reģistru: www.atmina.unesco.lv.