Līdz 30. aprīlim Latvijas bibliotēkas aicinātas pieteikties dalībai UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) tīklā „Stāstu bibliotēkas”, kas ir iespēja pilnveidot ikdienas darbību, izceļot bibliotēkas lomu informācijas kolekcionēšanā, vietējā kultūras mantojuma saglabāšanā un informācijas pieejamības nodrošināšanā.
Dalība tīklā ilgst 2 gadus, kuru laikā bibliotēkām ir iespēja gūt gan teorētisku, gan praktisku informāciju par stāstīšanas tradīcijām, to praktizēšanu, par novadpētniecību, sadarbību ar vietējo kopienu, kā arī citiem ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītiem jautājumiem. Pieteikuma forma pieejama šeit.
„Stāstus un stāstniecību UNESCO izceļ gan kā nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi un stāstu kā vērtību, gan kā nozīmīgu sociālu prasmi un metodi, kas palīdz stiprināt starppaaudžu dialogu, sekmē izpratni un cieņu pret citām kultūrām un veicina sinerģiju starp dažādiem mantojuma veidiem, piešķirot pievienoto vērtību caur emocionālu naratīvu. Tīkls šo gadu laikā savedis kopā dažādu raksturu, interešu un mērķu vadītus praktiķus, konstruējot unikālu kopienu, kas iedzīvina stāstniecības tradīcijas, palīdzot saglabāt Latvijas daudzveidīgo nemateriālo kultūras mantojumu,” skaidro Evija Maļkeviča, UNESCO LNK Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja.
„Stāsti ir ap mums un mūsos – mantoti un sacerēti, dzirdēti un lasīti, piedzīvoti un izfantazēti. Katram savs stāstu pūrs. Kā tos labāk izstāstīt, kā atrast situācijai un pašam vispiemērotāko stāstu, kā stāstot un klausoties stāstus, pašam attīstīt sociokomunikatīvās prasmes un pilnveidot personību – tie ir jautājumi, ko bieži ceļam gaismā, tiekoties semināros. Stāstniecības tradīciju uzturēšana mūsdienu pārblīvētajā informācijas laikmetā ļauj saglabāt saikni ar mantojumu, kas mūs spēcina un iedvesmo tradīciju pārradīšanas procesā,” uzsver tīkla eksperte, tradicionālās kultūras biedrības „Aprika” vadītāja Māra Mellēna.
„Viens no folkloras rašanās mehānismiem ir jaunrade noteiktu tradīciju robežās. Stāstu, teiku un pasaku stāstīšana piedāvā plašas iespējas realizēt sevi kā radošu un apķērīgu personību. Semināros un praktiskajās nodarbībās mēģinām iedzīvināt folkloras materiālus lietojumā, lai tie palīdzētu ne vien izzināt mūsu kultūras bagātības, bet arī sniegtu praktiskas iemaņas reizēm sarežģītu un izaicinošu ikdienas situāciju risināšanā,” stāsta tīkla eksperts, Latvijas Universitātes LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns.
Līdz šim tīklā darbojās 33 Latvijas bibliotēkas, regulāri rīkojot stāstīšanas pasākumus un aktīvi iesaistoties UNESCO LNK organizētās aktivitātēs, veicinot vietējo kopienu savstarpējo sadarbību kultūras mantojuma apzināšanā un uzturēšanā, tostarp interesi par stāstīšanas tradīcijām un to pārmantošanu. Tīkls tika izveidots 2009. gadā, un kopš 2017. gada tiks paplašināts ik pēc 2 gadiem (iepriekšējo 4 gadu vietā). Tīkla darbības ietvaros iedibināta arī Zemgales, Vidzemes un Latgales stāstnieku festivāla tradīcija, kā arī ik gadus atbalstīts Kurzemes stāstnieku festivāls „Ziv’ zup’”.
UNESCO LNK sadarbībā ar tīkla „Stāstu bibliotēkas” ekspertiem nodrošina bibliotēkām metodisku atbalstu kultūras mantojuma vērtību apzināšanai, saglabāšanai, informācijas kolekcionēšanai, reģiona kolektīvās atmiņas stiprināšanai, vietējās kopienas saliedēšanai, starppaaudžu dialoga veicināšanai, kā arī stāstniecības tradīciju izkopšanai un attīstībai.
UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” nolikums un vairāk informācijas par tīkla darbību pieejams šeit.
Konsultācijām par pieteikuma sagatavošanu var sazināties ar UNESCO LNK tīkla koordinatori Eviju Maļkeviču, rakstot uz e-pastu e.malkevica@unesco.lv vai zvanot pa tālruni 67325109.