2017.gada 1. novembrī Parīzē UNESCO 39. Ģenerālkonferences ietvaros dalībvalstu izglītības politikas pārstāvji diskutēja par paveikto Apvienoto Nāciju organizācijas 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķa “Kvalitatīva izglītība visiem” sasniegšanā un izvērtēja UNESCO Globālā izglītības kvalitātes pārskata ziņojuma secinājumus. Latvijā ar Globālā izglītības kvalitātes pārskata ziņojumu plašāk būs iespējams iepazīties š.g. 29. novembrī Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” sanāksmes laikā.
Uzsver atbildības nozīmi izglītības sistēmā
ANO 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķis “Kvalitatīva izglītība visiem”, kura īstenošanu nodrošina UNESCO programma “Izglītība 2030”, nosaka dalībvalstu apņemšanos nodrošināt tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un mūžizglītības iespējas kā ilgtspējīgas attīstības pamatu ikvienam. UNESCO Globālais izglītības kvalitātes pārskata ziņojums uzrauga dalībvalstu sekmes un virzību šīs apņemšanās īstenošanā. Šī gada Globālā izglītības kvalitātes pārskata ziņojuma tēma “Atbildība izglītībā: izpildot mūsu pienākumus” bija vienlaikus arī 39. Ģenerālkonferences izglītības politikas diskusiju vadmotīvs.
Atbildība par ilgtspējīgu un kvalitatīvu izglītības sistēmu ir daudzu iesaistīto pušu rokās: izmantojot kontroles, pārraudzības, sadarbības un ziņošanas tīklus, izglītības sistēma vieno likumdevēja un izpildvaras institūcijas, pārraudzības un audita iestādes, sabiedriskās organizācijas, valsts un privātos formālās un neformālās izglītības sniedzējus, skolotājus un pasniedzējus, studentus, skolēnus un vecākus. Visi šie dalībnieki ir savstarpēji atbildīgi par savu ieguldījumu izglītības procesā un tā rezultātiem.
Izvērtējot dalībvalstu sasniegto efektīvas pārraudzības sistēmas veidošanā un iesaistīto pušu atbildības līdzsvarošanā, UNESCO Globālais izglītības kvalitātes pārskata ziņojums uzsver nepieciešamību veidot tādu kvalitātes novērtēšanas sistēmu, kurā netiek izmantoti vienpusēji un uz šauriem darbības rādītājiem balstīti sodīšanas mehānismi. Efektīva un taisnīga izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēma veicina demokrātisku līdzdalību un balstās uz caurskatāmiem noteikumiem, kas ir saprotami visām iesaistītajām pusēm – kā publiskiem, tā privātiem izglītības sektora pārstāvjiem, novēršot jebkādu diskrimināciju vai nevienlīdzīgu attieksmi pret nozares spēlētājiem.
Diskutē par pārraudzības sistēmām, izaicinājumiem un ieguvumiem
UNESCO Augsta līmeņa izglītības ministru diskusija “Atbildības stiprināšana izglītībā 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķa – Izglītība 2030 īstenošanai” pulcināja kopā izglītības ministrus un izglītības politikas veidotājus, lai apspriestu konceptuālās nostādnes atbildīga izglītības procesa veidošanā un dalītos pieredzē par nacionālā līmenī ieviestajām pārraudzības sistēmām, to ieviešanas izaicinājumiem un ieguvumiem. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka izglītības kvalitātes uzraudzības mērķis ir radīt savstarpējas uzticēšanās vidi, kas ir vērsta uz visu iesaistīto pušu sadarbību un pastāvīgu pilnveidošanos. Šajā ziņā izšķiroša ir valdību spēja radīt telpu dialogam starp iesaistītajām pusēm, nospraust reālistiskus izglītības mērķus un paredzēt to sasniegšanai atbilstošu finansējumu, iedibināt robustas atskaites sistēmas un kvalitātes novērtēšanas procedūras, novērst korupcijas riskus izglītības pārvaldībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis debatēs Andis Geižāns uzrunā apliecināja Latvijas apņemšanos strādāt 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķa “Kvalitatīva izglītība visiem” sasniegšanai. Latvijas izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu veido precīzi definēti izglītības kvalitātes indikatori, efektīvi uzraudzības un atskaitīšanās mehānismi, caurskatāmi dati par izglītības procesu, rezultātiem un absolventu nodarbinātību, kā arī regulāra dalība starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos. Latvijas pārstāvis uzsvēra, ka iekļaujošas, kvalitatīvas un darba tirgum atbilstošas izglītības mērķis ir sasniedzams, nodrošinot sistemātisku un visaptverošu izglītības procesa, rezultātu un ietekmes monitoringu. Tikai izprotot visu izglītības procesā iesaistīto pušu funkcijas un uzdevumus, ir iespējams izveidot efektīvu atskaites sistēmu, kas ļauj pastāvīgi celt izglītības kvalitāti. Šeit būtiska ir UNESCO loma, veidojot izpratni par izglītības procesa daudzveidību un veicinot pārmaiņas, atbalstot nacionālo valstu īstenotās reformas.
Atzinīgi novērtē sadarbību
UNESCO 39. Ģenerālkonferences gaitā notika diskusijas par dalībvalstu sasniegto UNESCO programmas "Izglītība 2030" īstenošanā. Latvija atzinīgi novērtēja UNESCO efektīvo programmas “Izglītība 2030” globālo koordināciju, izmantojot dažādus sadarbības mehānismus, tostarp 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķa Vadības komitejas veiksmīgo darbu un Globālā izglītības kvalitātes pārskata ziņojuma sniegtās analītiskās vadlīnijas. Latvijas izglītības nozarē sasniedzamie mērķi un rezultatīvie rādītāji, kas atbilst programmas “Izglītība 2030” nostādnēm, ir noteikti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam. Izglītības attīstības stratēģijas uzdevumi un mērķi izvirzīti arī Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, kā arī nesen izveidotajā programmā kompetencēs balstīta izglītības satura ieviešanai, kurā uzsvērta pilsoniskās līdzdalības un atbildības nozīme katram indivīdam, lai dzīvotu, mācītos un strādātu ilgtspējīgi.
UNESCO Ģenerālkonference tiek sasaukta reizi divos gados UNESCO galvenajā mītnē Parīzē. Tās ietvaros tiek skatīti UNESCO programmatiskie uzstādījumi, tiek novērtēts dalībvalstu sasniegtais programmu īstenošanā un notiek diskusijas par globālās attīstības mērķiem un prioritātēm.
Informācija par UNESCO programmu “Izglītība 2030” https://en.unesco.org/education2030-sdg4