Ceturtdien, 8. jūnijā, Parīzē, Latvija atkārtoti tika vienbalsīgi ievēlēta UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai. Latviju UNESCO Starpvaldību komitejā pārstāvēs Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela.
UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu galvenie virzieni ir mākslinieku un radošo personu darba apstākļu un nodarbinātības problēmu risināšana, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības iesaiste kultūrpolitikas procesos, labvēlīgas vides veidošana brīvai kultūras preču un pakalpojumu radīšanai un izplatīšanai starptautiski, tajā skaitā radošo industriju attīstībai. Konvencijas īstenošanai ir izveidoti divi galvenie pārvaldības orgāni – Konvencijas dalībvalstu Ģenerālā konference un Starpvaldību komiteja kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai. Komiteja, kuru veido 24 valstis no visām UNESCO reģionālajām grupām, ir atbildīga par UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu īstenošanu Ģenerālās konferences starplaikos.
Līdz šim Latvija, kura 2005. gada Konvenciju ratificējusi 2007. gadā, jau bija pārstāvēta UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latviju pārstāvēja Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Piedaloties Komitejas darbā, sagatavoti ziņojumi un sniegta informācija par projektiem, kas Latvijā veicina kultūras izpausmju daudzveidību, par veiktajiem pētījumiem kultūras patēriņā jomā, par sasniegumiem un politikas iniciatīvām digitālās vides attīstībā, kā arī informācija par mediju politikas pamatnostādnēm.
Rūta Muktupāvela, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, norāda: “Nākamajā pārstāvniecības posmā svarīgi turpināt iesāktās Latvijai nozīmīgās iniciatīvas, kā prioritāras tverot trīs jomas, proti, risināt digitālās vides attīstības jautājumus, tai skaitā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām un piekļuvi kultūras saturam tiešsaistē, apzināties un atzīt kultūras ekonomisko potenciālu, veicinot labvēlīgu vidi kultūras sektora uzņēmējdarbībai un radošo industriju attīstībai, kopt un aizsargāt nacionālo kultūras mantojumu, tradicionālās zināšanas un prasmes, pamattautu valodu un kultūru. Šībrīža ģeopolitisko izaicinājumu priekšā 2005. gada konvencija ir aktuāla kā nekad, jo tā izceļ kultūru daudzveidības un savstarpējā cieņā balstītas līdzāspastāvēšanas vērtību, veicinot starpkultūru dialogu un mieru.”
Komitejas funkcijās ietilpst UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu principu ieviešana un veicināšana Konvencijas dalībvalstīs un dažādos starptautiskos forumos; konvencijas īstenošanas monitorings, izskatot un analizējot Konvencijas dalībvalstu periodiskos ziņojumus; rekomendāciju izstrāde Konvencijas īstenošanas politikas un prakses pilnveidei, tajā skaitā Konvencijas īstenošanas vadlīniju papildināšanai; lēmumu pieņemšana par Starptautiskā kultūras daudzveidības fonda atbalstāmajām programmām un projektiem. Komitejas locekļu darbības termiņš ir četri gadi.