Kultūru daudzveidība ir pasaules bagātība. Svinot 16. novembrī Starptautisko iecietības dienu, kas pēc UNESCO iniciatīvas kopš 1995. gada mudina sabiedrību apzināties, ka iecietība ir cieņa pret kultūru bagātību un pret indivīda pašizpausmes veidiem, aicinām iepazīties ar publikāciju „Kultūras daudzveidība jaunatnes atbalstam, starpkultūru dialoga un daudzvalodības veicināšanai”, kas tapusi jauno tulkotāju kapacitātes celšanas projekta ietvaros.
“Kultūras daudzveidība un starpkultūru dialoga veidošana mūsdienu idejisko konfliktu laikā ir daļa no galvenajiem UNESCO darbības virzieniem. Savstarpēja kultūru izpratne vairs nav tikai kultūras profesionāļu redzeslokā, tā ir kļuvusi par vienu no visaktuālākajiem jautājumiem pasaules politikas dienaskārtībā, apzinoties tās potenciālu vispasaules miera veicināšanā. Kultūras daudzveidība ir cieši saistīta ar valodu daudzveidību. Zaudējot savu valodu, mēs zaudējam daļu no savas kultūras identitātes, tādēļ tulkojums ir svarīgs gan kultūras saglabāšanā, gan apguvē. Globalizācija paver iespējas plašākai starptautiskajai sadarbībai, tomēr tā nes arī kultūru homogenizācijas riskus, tādējādi apdraudot daudzveidību,” tā publikācijas priekšvārdā uzsver tās sastādītāji.
Publikācija izdota kā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latviešu valodas aģentūras īstenotā projekta „Kultūras daudzveidība jaunatnes atbalstam, starpkultūru dialoga un daudzvalodības veicināšanai” noslēguma darbs. Projekts tika īstenots, apzinoties nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvas neformālās tālākizglītības iespējas jaunajiem tulkotājiem un vairot viņu izpratni par tulkojumu un izdevējdarbības nozares specifiku.
Līdzās saturiskam starptautiskā projekta dalībnieku atskatam uz paveikto tāda paša nosaukuma projektā, publikācijas beigu daļā atrodami vērtīgi raksti: par tulkojuma procesu ietekmējošiem faktoriem vēsta Andrejs Veisbergs; par latviešu jaunāko prozu - Ieva Kalniņa; Juta Pīrāga atklāj Latvijas literatūras eksporta stratēģiju; Guntars Dreijers dalās kritiskās piezīmēs par redzamo un neredzamo tulkojumu; Jānis Sīlis spriež par folkloras tekstu, vārdu spēļu un parodiju tulkojamību.
Publikācija lasāma elektroniskā versijā:
Publikācija tapusi ar UNESCO Līdzdalības programmas atbalstu.