2025. gada 10. aprīlī norisinājās konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” sanāksme, kuras laikā padomes locekļi iepazinās ar jaunākā UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma “Līderība izglītībā” secinājumiem un apsprieda, kā šie atklājumi palīdz novērtēt Latvijas progresu izglītības vadības jomā.
Sanāksmes uzmanības centrā bija izglītības vadības loma kvalitatīvas, iekļaujošas un uz attīstību vērstas izglītības nodrošināšanā. Diskusijās tika uzsvērts, cik svarīgi ir sniegt atbalstu skolu direktoriem un citiem izglītības līderiem – gan profesionālās pilnveides, gan politikas līmenī. Tika pārrunāti jautājumi par efektīvas vadības pazīmēm, atbildību, nepieciešamo sagatavošanu, kā arī par to, kā labāka līderība var ietekmēt skolēnu sasniegumus un labbūtību. Starp apspriestajiem aspektiem izcelta arī sieviešu līderības pozitīvā ietekme uz izglītības rezultātiem, īpaši iekļaujošas un līdzdalīgas vadības veicināšanā.
Sanāksmē klātienē piedalījās arī UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma izglītības politikas veidotāja Anna Kristīna Dadio (Anna Cristina D’Addio), kura uzsvēra: “Latvija ir panākusi ievērojamu progresu daudzveidības veicināšanā skolu vadībā, jo 84 % no vadošajiem amatiem ieņem sievietes, kas ir visaugstākais rādītājs pasaulē, pārsniedzot pat sieviešu īpatsvaru skolotāju vidū. Šis sasniegums ir spēcīgs piemērs citām valstīm, jo sieviešu vadošajai lomai ir pierādīta saistība ar iekļaujošu vadības praksi, kas sniedz labumu skolēniem. Skolu direktoru būtiskās lomas atzīšana ir būtiska izglītības sistēmu stiprināšanai.”
Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver šīs diskusijas nozīmi Latvijas izglītības politikas kontekstā un līderības attīstībā: “Mūsdienu izglītības līderis ir pārmaiņu virzītājs un kopienas iedvesmotājs. Līderība šodien nozīmē spēju radīt vidi, kur skolēni, skolotāji un vecāki jūtas sadzirdēti, droši un motivēti augt. Tieši šāda vērtībās balstīta un mērķtiecīga līderība ir atslēga kvalitatīvai, iekļaujošai un uz nākotni vērstai izglītībai.”
UNESCO ziņojumā uzsvērts, ka efektīvi izglītības līderi nav tikai administratori – viņi ir pārmaiņu virzītāji, kas spēj noteikt skolas virzienu, attīstīt savus pedagogus, veidot sadarbības vidi un sekmēt skolēnu drošību un emocionālo labklājību. Latvijā direktoriem ir salīdzinoši augsta autonomija, kas ļauj aktīvi veidot izglītības saturu un vidi, bet vienlaikus uzsvērta nepieciešamība pēc profesionālās apmācības sistēmas stiprināšanas.
Latviešu valodā digitālā formātā ir pieejami UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma "Līderība izglītībā" kopsavilkums un informatīvais buklets.
Globālais izglītības monitoringa ziņojums (GEM Report) ir neatkarīgs, UNESCO publicēts pārskats, kas kalpo kā galvenais instruments izglītības politikas analīzei un uzraudzībai attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķa 4 (IAM 4) sasniegšanu – nodrošināt visiem iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas. Ziņojums apkopo datus no dažādām pasaules valstīm, analizē izglītības politikas tendences un sniedz ieteikumus politikas veidotājiem.
Annas Kristīnas Dadio vizīti Latvijā organizēja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.
Par konsultatīvo padomi “Izglītība visiem”
Konsultatīvā padome “Izglītība visiem”, dibināta 2005. gadā un ierasti tiek sasaukta reizi pusgadā, ietver pārstāvjus no daudzām iesaistītajām pusēm, tādējādi veidojot auglīgu platformu diskusijām par atbildību kvalitatīvā izglītībā Latvijā. Konsultatīvā padome “Izglītība visiem” ir izglītības jomas starpnozaru konsultatīva institūcija, kas veido saikni starp valdību un sabiedrību, kā arī veicina ANO, UNESCO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju izglītības jomā izstrādāto ieteikumu ieviešanu Latvijā. Padomes mērķis ir veicināt ministriju un citu pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai visiem nodrošinātu iekļaujošu, līdztiesīgu un kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītību.
Padomē ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Autisma apvienības, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas jaunatnes padomes u. c. valsts un nevalstiskajam organizācijām. Plašāk ŠEIT.