Kopā ar pedagogiem arī bibliotekāri ikdienā vistiešāk saskaras ar jauniešiem, veidojot priekšstatus par kvalitatīvu informāciju un tās atbildīgu pārradīšanu, - par to vienisprātis bija dalībnieki diskusijā „Mediju un informācijas pratība ilgtspējīgai attīstībai – no koncepta līdz praksei”, kas norisinājās 10. martā.
Tajā tikās izglītības pārvalžu pārstāvji, skolotāji, bibliotekāri, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, nozares eksperti un citi interesenti. Diskusija bija veltīta mediju un informācijas pratības nozīmei ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, jo īpaši izglītības jomā.
"Mediju pratība ir saistāma ar izglītību visas dzīves garumā," tā, pasākumu atklājot, uzsvēra UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika, “UNESCO skatījumā mediju pratības pamatā, pirmkārt, ir prasmes izzināt, identificēt un piekļūt informācijai un mediju saturam. Otrkārt, tā ir mūsu spēja iesaistīties informācijas apstrādes procesā, analizējot un kritiski novērtējot informāciju, un, treškārt, tā ir iespēja radīt jaunas zināšanas un pieņemt drošus un atbildīgus lēmumus, lai veiktu pārmaiņas sabiedrībā un vidē, tādejādi mēs mediju pratību varam uztvert kā prāta paplašināšanu.”
Interesantu tematu diskusijai izvirzīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Uzsverot, ka mediju pratība ir ārkārtīgi būtiska 21. gadsimta cilvēka kompetence, pat viena no pamatkompetecēm, viņš norādīja, ka pēdējie desmit gadi būtiski un radikāli ietekmējuši situāciju, runājot par sociālo mediju ēru un to lomu. “Šobrīd atrodamies situācijā, kad faktiski katrs esam ne tikai informācijas saņēmēji, uztvērēji un lietotāji, bet arī sociālo tīklu dalībnieki un informācijas veidotāji” tā Guntars Catlaks, uzsverot, ka mums jānodrošina zināšanu apguve vairs ne tik daudz par to, kā rīkoties ar pieejamo un esošo informāciju, bet jāprot gatavot un mācīt skolēni dzīvei sabiedrībā, kurā viņi vienlaikus būs gan mediju lietotāji, gan mediju radītāji.
Sociālajiem tīkliem un internetam kā medijam uzmanību pievērsa arī Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene. Viņa skāra problemātiku, kas rodas digitalizācijas radītās sociālās plaisas dēļ, kas pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Te atkal būtiska loma tiek piedēvēta izglītībai, jo šīs plaisas mazināšanai pasaulē arvien tiek analizētas dialoģiskās un polifonās sadarbības idejas pedagoģijā.
Nozīmīga uzmanība pasākumā tika pievērsta arī bibliotēkām kā mediatoriem un to nozīmīgajai lomai mediju un informācijas pratības veicināšanā bērnu un jauniešu vidū. Par to runāja gan UNESCO Mediju un informācijas katedras vadītāja Latvijas Universitātē Guna Spurava, gan Uldis Zariņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktors, uzsverot, ka bibliotēka ir tilts, kas savieno cilvēkus vienā pusē ar zināšanām un informāciju otrā un palīdz nonākt pie pareizajiem jautājumiem un īstajām atbildēm. Līdz ar to pedagogi kopā ar bibliotekāriem, ikdienā vistiešāk saskaroties ar jauniešiem, veido jauniešu priekšstatus par kvalitatīvu informāciju un saturu. Bibliotēka ir vieta, kur bērni un jaunieši turpina mācīties.
Pasākums bija vērtīga platforma, kurā tikās dažādu nozaru un sektoru pārstāvji, lai runātu par mediju un informācijas pratības jautājumiem Latvijā, kā arī meklētu kopīgus un reālus risinājumus. Arī turpmāk UNESCO LNK ar nozaru partneriem plāno rīkot tematiskus pasākumus un rosināt diskusijas dažāda līmeņa auditorijās, lai tuvinātu šī koncepta īstenošanu praksē.
Pasākumu organizēja UNESCO LNK sadarbībā ar Rīgas Nevalstisko organizāciju namu, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Universitāti, UNESCO Mediju un informācijas katedru un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tas notika E-prasmju nedēļas ietvaros.