Pulcējot pussimtu stāstnieku un stāstniecības kustības atbalstītāju, Rīgā, Latvijas Universitātes bibliotēkā 22. novembrī norisinājās 3. Latvijas Stāstnieku konference. Šoreiz konferences mērķis bija stiprināt stāstniecības tradīcijas, īpaši pievēršoties vietai kā kultūrtelpas būtiskai komponentei, kuras vērtība tiek apzināta, izcelta un tālāk nodota, stāstot stāstus no dažādiem skatupunktiem.
Konferences īpašā viešņa, kura dalījās savā pieredzē par stāstniecības tradīciju iedzīvināšanu, bija stāstniece no Zviedrijas Mega Nomgorda (Meg Nömgård). Viņa vada stāstnieku sadarbības tīklu "Leģendu zeme" Krūnuberjas (Kronobergs) reģionā Zviedrijas dienvidos, un šī stāstnieku tīkla darbība patlaban ir nominēta iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu reģistrā. Savas viesošanās laikā Latvijā stāstniece apmeklēja Jelgavas pilsētas bibliotēku, Jelgavas Amatu vidusskolu, Pilsrundāles bibliotēku, Latvijas Kultūras akadēmiju, kā arī piedalījās stāstu vakarā Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā.
Stāsta saistību ar vietu un stāstniecības lomu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā konferences ievada uzrunās izcēla Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna. Savukārt laba vēlējuma vārdus no Lietuvas Anīkšču stāstnieku kopienas nodeva tās pārstāve Kristina Jakubauskaite-Veršeliene.
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki Sandis Laime un Ieva Garda-Rozenberga aplūkoja stāstu par vietu kā izpētes objektu, prezentējot savus pētījumus par to, ko vieta var pastāstīt par stāstu un vietas nozīmi trimdas latviešu dzīvesstāstos.
UNESCO LNK tīkla „Stāstu bibliotēkas” pārstāve Baiba Īvane-Kronberga ar savu stāstījumu par Jelgavas pilsētas bibliotēkas neizstāstītajiem stāstiem, mudināja arī citas bibliotēkas meklēt savu bibliotēku ēku stāstus, tādējādi stiprinot lasītāju piederības sajūtu un saites ar bibliotēku.
Piemērus par to, kā tiek stāstīti stāsti par vietām, lietām un cilvēkiem rādīja, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns. Savukārt Latvijas stāstnieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Evija Maļkeviča-Grundule dalījās savā personīgajā pieredzē, stāstot ceļojuma stāstus un izzinot stāsta lomu dažādu kultūru izprašanā.
Konferences otrajā daļā notika vairākas meistarklases stāstniecības prasmju stiprināšanai. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektora Zane Šmite pievērsās stāstniekiem svarīga rīka balss treniņam un balss krāsu radīšanai. Vilhelmīne Jakimova no Preiļu galvenās bibliotēkas rādīja, kā stāstnieks var strādāt ar bērnu auditoriju, savukārt Aelita Ramane no Pilsrundāles bibliotēkas sniedza ievadu pasaku terapijā. Konferences noslēgumā tika pārrunāti Latvijas stāstnieku asociācijas aktuālie jautājumi un turpmākās ieceres.
Konferenci organizēja Latvijas stāstnieku asociācija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Latvijas Universitātes, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Zviedrijas vēstniecības, Latvijas Kultūras akadēmijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu.
Konference bija viens no Eiropas Kultūras mantojuma gada pasākumiem Latvijā.