2015. gadā aprit 10 gadi kopš Latvijas pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. No 21. līdz 23. oktobrim Eiropas Savienības mājā Rīgā, kā arī Kuldīgā un Aizputē notiek seminārs „Sabiedrības līdzdalības un izglītības loma nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā, īstenojot UNESCO 2003. gada konvenciju”, kurā Latvijas un ārvalstu nemateriālā kultūras mantojuma jomas eksperti, kā arī UNESCO pārstāvji dalās ar savu pieredzi, īstenojot Konvenciju.
Semināra ievadā tā dalībnieki guva ieskatu vispārējos ar Konvenciju saisitītos jautājumos, otrajā dienā seminārs notiek viesojoties Kuldīgā un Aizputē, savukārt noslēguma dienā – 23. oktobrī īpaši tiks akcentēta Baltijas valstu pieredze.
Seminārā par Konvencijas īstenošanas pieredzi valsts un pašvaldību līmenī, kā arī nevalstiskajās organizācijās stāsta UNESCO eksperts Marks Jākobs, Viru reģiona kopienas pārstāve Eda Vēroja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, etnomuzikoloģe Anda Beitāne, Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes metodiķe nemateriālā kultūras mantojuma jautājumos Ruta Cibule, Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra metodiķes Ina Celitāne un Inga Vīksna, Etniskās kultūras centra „Suiti” valdes priekšsēdētāja Dace Martinova, biedrības „Serde” kultūras pasākumu producente Signe Pucena, Latvijas Kultūras akadēmijas docente un pētniece Anita Vaivade, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte, UNESCO Lietuvas Nacionālās komisijas Kultūras programmu vadītāja Milda Valančiauskiene, tautas mūzikas speciālists Ilmārs Pumpurs, Igaunijas Kultūras ministrijas pārstāvis Eino Pedaniksun Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas profesore – Daiva Vičiniene.
Līdzās pārskatam par padarīto, semināra dalībnieki vērsīs skatu arī nākotnē, aplūkojot iespējas un izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies Konvencijas īstenošanā nākamajos gados.
Latvijai ir divas nominācijas UNESCO Konvencijas reģistros – Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija (kas ir arī Lietuvas un Igaunijas tradīcija), kas iekļauta Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā un suitu kultūrtelpa, kas iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā.
„Šīs nominācijas ir bijis izaicinājums veidot ilgtspējīgu un pārdomātu pārvaldības sistēmu tradīciju saglabāšanai, kurā valsts pārvalde, Latvijas pašvaldību struktūras, nevalstiskās organizācijas un kopienas strādā plecu pie pleca ar skaidri definētu vīziju nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un atbilstošiem uzdevumiem tās sasniegšanai. Īpaši izceļams ir arī vairāku gadu gaitā tapušais nemateriālā kultūras mantojuma likums, kas pašlaik ir nodots tālākai vētīšanai Saeimā. Likuma pieņemšana būs nozīmīgs brīdis, jo pavērs plašākas iespējas kopienu iesaistei vērtību apzināšanā un potenciālā nominēšanā UNESCO Konvencijas nacionālajiem un vēlāk arī starptautiskajiem reģistriem,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.
Seminārs tapis sadarbojoties Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju.
Plašāka informācija un semināra darba kārtība pieejama LNKC mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Inga Bika
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 26443166
inga.bika@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv