Pulcējot pārstāvjus no 193 UNESCO dalībvalstīm, Parīzē atklāta UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesija ar mērķi spriest par aktualitātēm izglītībā, zinātnē un kultūrā. Tā noris laikā, kad organizācija atzīmē 75. gadadienu kopš tās dibināšanas. Iecerēts, ka sesijas laikā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, tostarp par mākslīgā intelekta ētiku un par atvērto zinātni.
Sveicot UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesijas dalībniekus, UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē pauda pārliecību par šādas starptautiskās kopienas nepieciešamību, lai kopīgi risinātu izaicinājumus, kuri ietekmē visu pasauli un cilvēci: “UNESCO 75. gadadiena ir iespēja atskatīties vēsturē uz aizvadītajām desmitgadēm, godinot UNESCO izveidotājus, apzinoties, ka to redzējums mūsdienās kļuvis vēl aktuālāks. Šodien pasaulei solidaritāte ir nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk.”
UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesijas galvenie uzdevumi ir izskatīt un apstiprināt galvenos plānošanas dokumentus – UNESCO vidējā termiņa stratēģiju 2022.-2029. gadam un darbības programmu un budžetu 2022.–2025. gadam; izvērtēt UNESCO darbību 2018.–2019. gadā; izvērtēt UNESCO darbības vispārējos politikas virzienus, īpašu uzmanību veltot pasaulē aktuālajiem attīstības jautājumiem organizācijas kompetences jautājumos; ievēlēt UNESCO ģenerāldirektoru; ievēlēt UNESCO starpvaldību institūcijas.
“UNESCO jaunā stratēģija apliecinās organizācijas spēju un vēlmi atbildēt globālajiem izaicinājumiem vidē, ekonomikā un sabiedrībā. UNESCO turpinās pievērst īpašu uzmanību kvalitatīvas, iekļaujošas un taisnīgas izglītības nodrošināšanai, kultūru daudzveidības stiprināšanai un kultūras mantojuma saglabāšanai. UNESCO iestājas par atvērtu zināšanu sabiedrību, medijpratību un informācijpratību, par zinātni, kas kalpo miera vairošanai cilvēku prātos un pasaulē,” uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Latvijas Republikas delegācija, kuras sastāvā ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, nozaru ministriju pārstāvji un eksperti, piedalīsies visās Ģenerālās konferences komisijās ar ziņojumiem par Latvijas pieredzi. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents, kultūras ministrs Nauris Puntulis uzstāsies dalībvalstu vispārējās debatēs ar uzrunu par UNESCO prioritātēm un Latvijas pieredzi UNESCO programmu īstenošanā. Tāpat Latvijas delegācijas pārstāvji piedalīsies UNESCO nacionālo komisiju forumā, kā arī UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību Ģenerālās asamblejas 23. sesijā.
Līdztekus darbam komisijās Ģenerālās konferences laikā notiks arī vairāki tematiski pasākumi. Trešdien, 10. novembrī, norisināsies Globālās izglītības sanāksme, kurā attālināti piedalīsies arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidente Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, un tiks publiskots izglītības jomas ziņojums “Futures of Education”. Savukārt piektdien, 12. novembrī, UNESCO atzīmēs 75. gadadienu, kurai par godu ir tapusi arī tematiska vietne https://www.unesco.org/en/75th-anniversary. Trešdien, 17. novembrī tiks atzīmēta UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” 50. gadadiena. Ceturtdien, 18. novembrī, tiks publiskots UNESCO Pasaules valodu atlants, savukārt, piektdien, 19. novembrī, tiks prezentēta publikācija “75. gadadiena un UNESCO mākslas kolekcija”.
UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesija norisinās UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, Francijā no šī gada 9. novembra līdz 24. novembrim.
Detalizēta informācija par UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesiju pieejama šeit: https://www.unesco.org/en/general-conference/41.
UNESCO Ģenerālās konferences 41. sesijas norisei attālināti iespējams sekot tiešsaistē šeit: https://webcast.unesco.org/events/2021-11-41GC-TV/.
UNESCO Ģenerālā konference ir augstākā organizācijas lēmējinstitūcija, kas pulcē visu dalībvalstu pārstāvjus reizi divos gados, lai izvērtētu iepriekšējā darbības posma rezultātus, izstrādātu un apstiprinātu UNESCO vispārējo politiku, ievēlētu pārstāvjus organizācijas Izpildpadomē un vairākās starpvaldību komisijās un padomēs.
2021. gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies starptautiskajām organizācijām – ANO un UNESCO –, kuru darbība vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu, veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā.