2024. gada 25. janvārī plkst. 17.00, atzīmējot 80. gadskārtu kopš Latvijas Centrālās padomes Memoranda izstrādāšanas un parakstīšanas, Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju rīko vēstures un citu zinātņu speciālistu diskusiju: “LCP Memorands – ideālisms vai politiskais briedums. Trešais ceļš starp divām kolaborācijām.”
1944. gada martā, nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos, vairāk 188 Latvijas valsts patrioti parakstījās zem Latvijas Centrālās padomes memoranda vārdiem ”mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošu mūsu tautas vienotu gribu: Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte”. Memorands pieprasīja atjaunot tās Latvijas suverenitāti, kuras valstiskums 1921. gada 26. janvāri bija starptautiski atzīts “de iure”.
Memorandu sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja ar nolūku izvest no Latvijas un nodod Rietumu sabiedroto valdībām. Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi Memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19, dz. 5 zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada veicot remontdarbus.
Šobrīd Memoranda oriģināls glabājas Latvijas Kara muzejā un ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālajā reģistrā.
Paust politisku gribu okupācijas apstākļos bija liels izaicinājums un uzdrošināšanās. Tam bija vajadzīga pilsoniska drosme un liela Tēvzemes mīlestība. Kas bija šie cilvēki, kuri gana saspringtā politiskā situācijā lika savu parakstu zem memoranda? Kādi bija šo cilvēku likteņi? Kā Latvijas tā brīža politiskās un militārās aprindas, un sabiedrība kopumā uztvēra šo dokumentu? Kāda ir dokumenta nozīme Latvijas valstiskuma vēsturē? Par to un daudziem citiem jautājumiem mēģināsim sniegt atbildes un runāt 25. janvāra diskusijā.
Pasākuma dalībniekus uzrunās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Diskusiju ievadīs Latvijas Kara muzeja direktores vietnieka pētniecības darbā, Dr.hist. Jura Ciganova stāstījums par Latvijas Centrālo padomi, tās izstrādāto Memorandu un šīs unikālās vēstures liecības ceļu līdz Latvijas Kara muzeja krājumam.
Diskusijas moderators – vēsturnieks un žurnālists Eduards Liniņš.
Dalībnieki:
Jānis Tomaševskis - Latvijas Kara muzeja vēsturnieks
Kaspars Strods - Latvijas Kara muzeja vēsturnieks
Dr.hist. Gints Apals - Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs
Dr.iur. Jānis Pleps - tiesībzinātnieks, valsts tiesību eksperts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, Augstākās tiesas senators
Aivars Puriņš - Valsts Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos
Daži no diskusijā aplūkojamajiem problēmjautājumiem:
• LCP Memorands ideālisma vai drosmīgas politiskās rīcības paraugs;
• LCP Memoranda nozīme 20. gs. 40. gadu Latvijas/latviešu politiskajās aprindās: gan abu okupāciju apstākļos, gan politiskajā trimdā;
• Memorands, LCP, Latviešu pašpārvalde, leģions – sadarbība, mijiedarbība vai pretrunas? Kā pret LCP un Memorandu attiecās latviešu politiskās un militārās aprindas;
• Memoranda nozīme Latvijas valstiskuma kontinuitātes uzturēšanā okupācijas apstākļos un trimdā pēc Otrā pasaules kara;
• Latvijas valstiskuma kontinuitāte okupācijas apstākļos. Vai okupācijas varas (gan Vācijas, gan PSRS) varētu pieļaut kādas pašpārvaldes/autonomijas/protektorāta formas?
Ieeja bez maksas.