2018. gada nogalē Polijā, Katovicē notika Apvienoto Nāciju Organizācijas COP24 Klimata pārmaiņu konference un The Centre for Global Education (Kanāda) rīkotā projekta Decarbonize:Decolonize noslēguma konference, kuras ietvaros no 28. novembra līdz 7. decembrim pulcējās jaunieši no 14 dažādām valstīm - Latvijas, Polijas, Brazīlijas, Peru, Kubas, ASV, Kanādas, Filipīnām, Indonēzijas, Indijas, Kenijas, Nigērijas, Austrālijas un Palestīna. Latviju starptautiskajā projektā Decarbonize:Decolonize pārstāvēja UNESCO ASP tīkla skola - Ādažu Brīvās Valdorfa skola.
Decarbonize:Decolonize ir projekts, kas norisinājās 30 pasaules skolās visos kontinentos gada garumā. Tā mērķis - pārstāvēt un aktualizēt pasaules jauniešu viedokli par klimata pārmaiņām 2018. gada ANO klimata konferencē (COP24) Polijā. Projekta fokuss - pasaules pirmiedzīvotāji, zināšanu nodošana un globalizācija.
Latviju šajā projektā bija gods pārstāvēt Ādažu Brīvajai Valdorfa skolai. Sagatavošanās procesā skolēni aktīvi darbojās gan skolā, gan sadarbojās ar citu valstu skolēniem tiešsaistē. Projekta noslēgumā bija jāizvēlas viens skolēns, kurš pārstāvētu Latviju jauniešu konferencē Conference of Youth - COY14. Savu iniciatīvu piedalīties izrādīja un skolasbiedru atbalstu saņēma 9.klases skolniece Māra Andra Bērziņa. Ar Māru kopā devās skolas absolvente Lāsma Līdaka, kura darbojas dažādos skolas projektos kā brīvprātīgā. Deviņu dienu laikā konferencē tapa projekts, ko iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas COP24 Klimata pārmaiņu konferencē, kā kopsavilkums no vairāku mēnešu darba neklātienē un online vidē, kur sadarbojās visu iesaistīto valstu jaunieši.
Katovicē jaunieši strādāja paralēli COP24 Klimata pārmaiņu konferencei un apmeklēja dažādas jauniešu sanāksmes un pasākumus, kā arī strādāja grupās, lai pabeigtu projektu, ko prezentēt COP24. Šis svarīgais uzdevums tika uzticēts četru skolēnu delegācijai. Tika rīkots konkurss, lai izvēlētos četrus skolēnus, un Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 9.klases skolniece Māra Andra Bērziņa kļuva par vienīgo Eiropas pārstāvi, kura kopā ar vēl 3 skolēniem no ASV, Filipīnām un Brazīlijas kļuva par jauniešu balsi šajā starptautiskajā pasākumā. Četru jauniešu uzdevums bija prezentēt projekta Decarbonize:Decolonize ieguldījumu klimata pārmaiņu problēmu risināšanā un pasaules jauniešu gatavību būt darītājiem nevis, runātājiem.
Māra iesaistīšanos projektā un darbību tajā uztver nopietni un ar atbildību stāsta: ,,Man ir ļoti paveicies gūt šādu fantastisku iespēju - atrast saikni starp jauniešiem no 14 dažādām valstīm. Izrādījās, mums visiem ir kopēja problēma - klimata izmaiņas. Kaut gan katra jaunieša skatupunkts bija atšķirīgs, bija redzami kopēji elementi, kas mūs vienoja. Mēs esam šīs pasaules nākotne. Iepriekšējā paaudze sauc klimata izmaiņas par nākamās paaudzes problēmu, un mums citas izvēles nav, kā vien šo problēmu risināt. Šī nasta ir pietiekami smaga, un neko nevar mainīt, ja mūs neuztver pietiekami nopietni un neieklausās. Man patiešām žēl, ka joprojām nav skaidrs,- visām paaudzēm vajag iesaistīties šajā procesā, lai būtu manāms progress. Laiks ir pienācis - mūsu paaudzei ir jārunā tā, lai mūs sadzird, un jāstrādā tā, lai mūs uztver nopietni, mēs vēlamies, lai vecā paaudze dalās pieredzē ar jauno.”
Māra ir pārliecināta, ka, paaudzēm apvienojoties darbībā, ir iespēja mainīt pasauli. Katra cilvēka spēks slēpjas viņa gribā, un katra balss, apvienojoties ar citām, var tikt sadzirdēta! Viņa uzskata, ka vienīgais veids, kā risināt problēmas, ir sākt darīt. ,,Vārdiem piemīt spēks, bet vārdi nespēj šo spēku vērst pret klimata izmaiņām. To spēj cilvēks. Es esmu dzirdējusi, kā cilvēki runā par to, cik spēks un vara ir ļauni. Es uzskatu, ka tā ir tikai daļēja patiesība. Taisnība, ka varu izmanto ar ļauniem nodomiem, bet tas nenozīmē, ka vara pati par sevi ir ļauna. Vara ir spēja kaut ko darīt pasaules labā, kaut ko manīt tik lielā mērā, ka tiek ietekmēta visu cilvēku dzīve.”
Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolotāji un skolēni projektu Decolonize:Decarbonize redz kā pieredzi un zināšanas bagātinošu un kādā ziņā pat neticamu. Projekta laikā skolēni piedalījās un prezentēja projekta uzdevumu rezultātus dažāda mēroga video konferencēs. Pirmā video konference bija starp trīs valstīm: Latviju, Palestīnu un Ganu. Tas bija satraucoši redzēt un dzirdēt skolēnus no tik dažādām pasaules valstīm. Šajā konferencē skolēnu uzdevums bija pastāstīt par pirmiedzīvotāju kultūru un zināšanu nodošanu paaudzēs, kā arī par galvenajiem klimata pārmaiņu izaicinājumiem savās valstīs. Pirmā un pēdējā konference bija ar visu 30 valstu pārstāvju dalību, kur katram skolēnam bija dota iespēja izteikties tikai vienu līdz divas minūtes. Novembra sākumā piedalījāmies video konferencē par Kanādas arktiskās tundras polārlāčiem. Tiešsaistē bija dažādu dalībvalstu skolēni un skolotāji, kā arī polārlāču pētnieki. Kanādas arktiskās tundras zinātnieki konferencei pieslēdzās no pētnieku vagoniņa tundrā, un paralēli viņu interesantajam vēstījumam bija iespējams vērot polārlāčus tiešraidē. Skolēni izmantoja katru iespēju uzdot jautājumus, un polārlāču pētnieki bija patiesi atsaucīgi.
Māra uzsver: “Mums ir jāveic izmaiņas tagad. Jaunatne ir gatava. Es esmu gatava. Es daru.” Ādažu Brīvajā Valdorfa skolas skolēni 9.un 12.klases beigās prezentē savus individuālos gadadarbus. Māra aprīļa beigās prezentēs savu pieredzi projektā Decolonize:Decarbonize un plānu, kā darbosies nākotnē, lai projekts, kaut vai skolas mērogā, būtu ilgtspējīgs.
Pasaules jauniešu veidotais dokuments, kas tika prezentēts COP24 pieejams:
Informāciju sagatavoja:
Māra Andra Bērziņa un Lāsma Līdaka, Ādažu Brīvā Valdorfa skola