Viens no svarīgākajiem UNESCO darbības virzieniem ir veicināt cilvēces mantojuma saglabāšanu, pasaules atmiņas un vērtību aizstāvību. Jau 1980. gada 27. oktobrī UNESCO 21. Ģenerālājā konferencē tika pieņemtas rekomendācijas par kustīgo attēlu saglabāšanu un aizsardzību. Ar to sākās nozīmīgs posms, kad filmas, televīzija un skaņu ieraksti kļuva oficiāli atzīti un definēti par daļu no kultūras mantojuma, tāpat kā tekstuālā informācija, kas jau gadsimtiem izcelta kā īpaši saglabājama.
Novērtējot audiovizuālā mantojuma nozīmi pasaules atmiņas uzturēšanā, UNESCO Ģenerālā konference 2005. gadā nolēma 27. oktobri ik gadu veltīt audiovizuālā mantojuma saglabāšanas jautājumu aktualizēšanai, pasludinot šo dienu par Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu.
Audiovizuālais materiāls ir informācijas nesējs, kas, pārvarot valodas un kultūras robežas, spēj sasniegt skatītāju vai klausītāju nekavējoties, turklāt nodrošinot informāciju ikvienam, arī cilvēkiem bez lasīt un rakstīt prasmēm. Visā pasaulē audiovizuālie materiāli līdz mūsdienām ir būtiski ietekmējuši sabiedrības informatīvo telpu, kļūstot par nozīmīgiem un klātesošiem informācijas avotiem, kas papildina tradicionālos informācijas nesējus un pat aizstāj tos. Lai arī audiovizuālās informācijas fiksēšanai nu jau tiek izmantotas arī digitālās iekārtas, pasaulē vēl aizvien ir daudz tādu ierakstu, kuru oriģināli un fiziskie nesēji var neatgriezeniski izgaist jau tuvāko gadu laikā.
UNESCO uzsver, ka kustīgie attēli atspoguļo cilvēku kultūru daudzveidību un šādiem materiāliem ir augsta kulturālā un mākslinieciskā vērtība. Rekomendācijās jau toreiz tika uzsvērts šī mantojuma ārkārtīgais trauslums, jo materiāli, kas tiek lietoti audiovizuālas informācijas fiksēšanai, ir saglabājami ļoti īpašos apstākļos. Valstis tika aicinātas attiecīgi rīkoties, lai saglabātu šos informācijas nesējus, tāpat kā informāciju un vērtības, ko tie ietver.
Arī Eiropas Savienība ir pieņēmusi konvenciju par audiovizuālā mantojuma saglabāšanu. Tomēr vēl aizvien nepieciešama aktīva sabiedrības informēšana par to, ka trauslo audiovizuālo ierakstu izzušana nozīmētu arī nozīmīgas pasaules atmiņas daļas zaudēšanu, tādēļ to saglabāšanai nepieciešama īpaša rūpība gan no speciālistu puses, gan sabiedrības kopumā.
Šajā dienā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina īpaši atmiņas institūcijas, audiovizuālā mantojuma kolekciju glabātājus, nozares institūcijas un nevalstiskās organizācijas:
- īstenot aktivitātes, kas izceltu audiovizuālā mantojuma nozīmīgo lomu gan pasaules, gan Latvijas sabiedrības attīstībā un kolektīvās atmiņas veidošanā;
- radoši veicināt sabiedrības izpratni par šī mantojuma būtisko ietekmi uz cilvēku informatīvās telpas veidošanu no pagātnes līdz mūsdienām;
- aktualizēt unikālus audiovizuālā mantojuma materiālus, kas bijuši nozīmīgi Latvijas vēstures dažādos pavērsiena punktos.
Papildu informācijai: programmas@unesco.lv.