EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
17.12.20.

Izskanējusi V Latvijas stāstnieku konference par cilvēka un dabas mijiedarbību 21. gadsimtā

Foto: (c) Pixabay

Pulcējot vairāk kā 70 stāstnieku un stāstniecības kustības atbalstītāju, tiešsaistē 10. decembrī izskanēja V Latvijas stāstnieku konference “Augt - tas nozīmē dzīvot: mēs starp dabisko, mantoto un citādo”. Tajā tika izceltas tēmas par identitātes veidošanos, piederības sajūtas stiprināšanu, savstarpējām attiecībām ar vietām, lietām un cilvēkiem, sadarbību kopienas ietvaros un ārpus tās.

Konferences ievaddaļā stāstnieki atskatījās uz 2020. gadā paveikto un dalījās 2021. gada iecerēs. Uzrunājot konferences dalībniekus, Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna uzsvēra, cik saistīts ir cilvēks ar apkārtējo vidi, citējot Hansu Kristianu Andersenu: „Folianti nodzeltē, pilsētu spožums nobāl, bet dabas grāmata ik gadus iznāk jaunā izdevumā.” Turpretī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika atgādināja, ka tematiskā konference ir lielisks veids kā noslēgt šo gadu, kuru Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par Starptautisko augu veselības gadu, un uzsvēra: “Jārod sevī spēks redzēt plašāk - saprast, kā tu pats iekļaujies lielajā dzīves ainā, jo no katra mūsu soļa ir atkarīgs, kāda pasaule tagad tiks būvēta. Tas būs saistīts ar vērtībām un attieksmi vairāk nekā ar prasmēm un zināšanām, tādēļ šeit parādīsies stāsta spēks - tie dos iespēju būves centrā ievietot pareizo kodolu – vērtības.”

Konferences pirmajā daļā dalībniekiem bija iespēja dzirdēt Filozofijas un socioloģijas institūta direktores profesores Maijas Kūles priekšlašījumu par zemi un pasauli kā garīgām vērtībām, kurā uzskanēja aicinājums uz “horizontu domāšanu”, kas ietver brīvību un jābūtību, vienlaikus nepretstatot dabu un kultūru; savukārt hidrobiologi Andris un Loreta Urtāni, kas ļāva paskatīties uz dabu mums apkārt gan no filozofijas skatu punkta – kā esam nonākuši pie tās uztveres par dabu, kāda ir mūsdienās -, gan no bioloģijas skatu punkta – kāda ir iespējamā cilvēka un apkārt esošo ūdens ķermeņu mijiedarbība. Klātesošie stāstnieki diskutēja par cilvēka vietu dabā, tās dažādu uztveri un stāstu iespējām parādīt dažādus skatu punktus un horizontus, trenēt cilvēka maņas jutīgākai uztverei un sajūtu pieredzes tālāknodošanai dažādu žanru stāstos.

Katram stāstniekam ir svarīgi jebkurā situācijā saglabāt pašcieņu un cieņas pilnu, labvēlīgu attieksmi pret apkārt esošo pasauli, tai skaitā dabu, vienkāršību; dabiskumu; patiesu ieinteresētību un kompetenci stāsta vēstījumā; nepārvaramu vēlmi to pastāstīt klausītājiem, tad arī dabas grāmatā ieraudzītais, izzinātais, izjustais un stāstā paustais kļūs par būtisku mūsu kultūrtelpas daļu, kas rosina virzību uz pašizaugsmi un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Otrajā konferences daļā pieredzē dalījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla „Stāstu  bibliotēkas” pārstāves. Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane dalījās ar savu stāstnieces pieredzi tēmā  „Cilvēks un kopiena – pašizaugsmes stāsti: vērtības un to iedzīvināšanas pieredze”. Turpretī Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Vilhelmīne Jakimova tēmas „Cilvēks un lieta – amati un tos pavadošie stāsti, amats un vide, dabas materiāli, meistarība kā vērtība” ietvaros deva ieskatu piecos Latgales stāstnieku festivālos „Omotu stuosti”. Savukārt Valmieras integrētās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Agita Lapsa dalījās pieredzē un iesaistīja klātesošos diskusijā par tēmu „Cilvēks un vieta – novadpētniecība, vides savdabība un aizsardzība, dabiskais un kultivētais, dabas aptieka pie sliekšņa”.

Konferences izskaņā par to, kā veidot saikni starp stāstnieku un bērnu, runāja Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna izklāstot tematu „Stāstniecības tradīcijas tālāknodošana paaudžu mijiedarbībā – stāsti bērniem un bērnu stāsti pieaugošo pasaulē”. Tēmas izklāsts raisīja diskusijas par to, kādi stāsti bērniem ir vieglāk un kādi grūtāk uztverami un kā katrai nākamajai paaudzei atklāt stāstu kā savas radošās pašizpausmes lauku, kas vienlaikus kļūst par kopīgās kultūrtelpas vērtību un bagātinātāju. .

Konferencē piedalījās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, dodod ieskatu jaunajās vērtībās, kas 2020. gadā iekļautas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Konferenci organizēja Latvijas stāstnieku asociācija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un Kultūras ministrijas atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante