EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi

Nemateriālais mantojums

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana pēdējā dekādē ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūrpolitikas prioritātēm pasaulē. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ir viens no galvenajiem avotiem cilvēces radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai. Nemateriālā kultūras mantojuma pastāvēšana ir balstīta uz tā pastāvīgu praktizēšanu un tālāknodošanu no paaudzes paaudzē noteiktas kopienas ietvaros. 
 
2003. gadā tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzsverot, ka ikviena tās dalībvalsts ir atbildīga par nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanu un kultūras savdabības saglabāšanu kā pretstatu kultūras standartizācijai. UNESCO par nemateriālo kultūras mantojumu atzīst paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un, dažos gadījumos, arī indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. 
 
Latvija aktīvi piedalījās Konvencijas izstrādāšanas procesā, kā arī bija astotā valsts, kas pievienojās konvencijai (2005. gada 14. janvārī). Līdz 2020. gada janvārim Konvencijai pievienojušās 178 pasaules valstis . Par Konvencijas īstenošanu Latvijā atbild Latvijas Republikas Kultūras ministrija un tās pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Konvencija tiecas vienot valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un kopienu sadarbību tradīciju sekmīgai saglabāšanai.
 
Lai stiprinātu Konvencijas principu ieviešanu nacionālā līmenī, 2016. gada 29. septembrī tika pieņemts Nemateriālā kultūras mantojuma likums. 2017. gadā tika izveidots un katru gadu atjaunots Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kas ietver dažādas tautu tradīciju izpausmes, nodrošinot tām lielāku redzamību sabiedrībā. Pašlaik sarakstā ir iekļautas 19 dažādas vērtības, piemēram, Lībiešu kultūrtelpa, Gaujas plostnieku amata prasmes, Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē u.c. Divas no šīm vērtībām ir ierakstītas arī UNESCO veidotajos starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos - Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir iekļauts Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, savukārt suitu kultūrtelpa iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. 
 
Nevalstisko organizāciju iesaiste
 
Jau kopš dibināšanas brīža UNESCO cieši sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO), jo tām ir būtiska loma pilsoniskās sabiedrības iesaistē organizācijas aktivitāšu un programmu īstenošanā. Pieņemot Konvenciju, NVO tika paredzēta nozīmīga loma nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un Konvencijas principu iedzīvināšanā. 
 
Konvencijas dalībvalstis tiek mudinātas iesaistīt NVO mantojuma saglabāšanas centienos, it īpaši nemateriālā kultūras mantojuma identificēšanā un definēšanā, jo NVO bieži vien ir izdevīgā situācijā, lai tiešā veidā strādātu ar mantojumu praktizējošajām kopienām. 
 
Savukārt starptautiskā līmenī nemateriālā kultūras mantojuma NVO ir iespēja tikt akreditētām kā Konvencijas Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai padomdevējorganizācijām. Pašlaik šādu akreditāciju saņēmušas vairāk nekā 150 NVO visā pasaulē. 
 
Nevalstiskās organizācijas, kuras atbilst Konvencijas īstenošanas norādījumu 91. pantā minētajiem akreditācijas kritērijiem, var iesniegt akreditācijas lūgumu Konvencijas sekretariātam. Tām NVO, kuras ir ieinteresētas iegūt akreditāciju, ir nepieciešams sniegt Konvencijas īstenošanas norādījumu 97. pantā prasīto informāciju, aizpildot speciālu veidlapu. Akreditācijas pieprasījumi ir jāiesniedz angļu vai franču valodā. 
 
Pašlaik vienīgā Konvencijas akreditētā NVO Latvijā un Baltijas valstīs ir starpnozaru mākslas grupa „SERDE”, kas akreditāciju saņēma 2016. gadā.
 
„SERDE” ir biedrība, kuras darbības mērķis ir veicināt profesionālās mākslas attīstību Latvijā, attīstot reģionālu un starptautisku sadarbību starp dažādu nozaru kultūras un mākslas organizācijām un indivīdiem, piedāvājot funkcionējošu vidi un infrastruktūru tā veikšanai ārpus ierastās centrālās pilsētvides. 2002. gadā biedrība izveidoja pastāvīgi funkcionējošu mākslinieku rezidenču centru Aizputē, kurā ir iespēja tikties un strādāt dažādu mākslas nozaru pārstāvjiem, veidojot sadarbības formas un radošu ideju apmaiņu. 
 
„SERDE” īsteno: kultūrizglītības programmas, mākslinieku darbnīcu un rezidenču programmu, zinātniskās izpētes programmu, kultūras mantojuma konservācijas un restaurācijas programmu, kā arī vasaras plenēru programmu. „SERDE” kopš 2008. gada ir sadarbojusies ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, organizējot vairākas folkloras izpētes ekspedīcijas UNESCO Asociēto skolu pedagogiem un skolēniem. Visi dokumentētie materiāli izdoti publikāciju sērijā „Tradīciju burtnīcas”, kurās tiek aprakstīta dzīvo tradīciju, stāstu un atmiņu saglabāšana. 
 
Vairāk informācijas par biedrību „SERDE” ir pieejama: www.serde.lv