EN | RU
AAA

UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija
Reģ. Nr. 90000089305
Pils laukums 4 – 206,
Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67 325 109
Fakss: +371 67 222 762
E-pasts: office@unesco.lv
latvijas dargumi
22.02.16.

UNESCO LNK panākumi aizvadītajā gadā un izaicinājumi šim gadam

 

19. februārī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Asambleja apstiprināja pārskatu par UNESCO LNK darbu 2015. gadā un pieņēma komisijas darba plānu 2016. gadam. Pirmā šī gada UNESCO LNK Asamblejas sēde tika veltīta arī UNESCO materiālā kultūras mantojuma konvenciju īstenošanai Latvijā un ar tām saistītajām aktualitātēm.

 

“2015. gads bija īpašs visām ANO institūcijām, jo tika pieņemti jaunie ilgtspējīgās attīstības mērķi, lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību pasaulē un īstenotu pārdomātu resursu izmantošanu. Tas bija atskaites punkts arī UNESCO LNK. Mēs pārliecinājāmies, ka UNESCO programmas, kas vērstas uz sabiedrības saliedētību, kultūras mantojuma izcelšanu, zinātnes komunikācijas un kvalitatīvas, iekļaujošas izglītības pieejamību, sasniedz mērķus, kas noteikti UNESCO LNK darbības stratēģijā 2014.–2021. gadam,” stāsta Baiba Moļņika, UNESCO LNK ģenerālsekretāra p.i.

2015. gadā ir paplašinājies UNESCO Asociēto skolu projektā iesaistīto dalībskolu tīkls – pieaugot līdz 33 skolām. Tika nodibināta Mediju pratības katedra Latvijas Universitātē. Latvija iesaistījusies arī Eiropas Mākslas un kultūras izglītības observatoriju tīklā, kas cieši sadarbojas ar UNESCO. Ar ļoti labiem rezultātiem ir noslēgusies Latvijas līdzdalība UNESCO Starpvaldību komitejā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, savukārt Starptautiskajā izglītības birojā Latvija turpinās pildīt padomes viceprezidenta funkcijas. Latvija ievēlēta arī Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai Starpvaldību padomē.

“Pērn Latvijas vārds pārliecinoši izskanēja, organizējot Pasaules preses brīvības dienai veltīto konferenci un UNESCO Preses brīvības balvas pasniegšanu. Savukārt UNESCO galvenajā ēkā atklātā izstāde “Aspazija/Rainis: Dumpiniece/Humānists” ļāva plašai auditorijai uzzināt ne tikai par divu dižu dzejnieku dzīves un daiļrades līkločiem, bet arī sniedza ieskatu Latvijas un Eiropas intelektuālās domas attīstības vēsturē. Novērtējums Latvijas varēšanai īstenot lielus un vērienīgus projektus bija UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas vizīte Latvijā, kā arī UNESCO patronāžas piešķiršana grāmatai par Latvijas Nacionālo bibliotēku un tās arhitektu Gunāru Birkertu,” uzsver Baiba Moļņika.

UNESCO LNK 2015. gadā izdeva vairākas publikācijas, kas veltītas gan kultūras mantojuma radošai komunikācijai sabiedrībā, gan izglītībai ilgtspējīgai attīstībai, gan arī kultūras izpratnes veicināšanai. UNESCO LNK uzkrātā pieredze un apkopotais informācijas apjoms ir pietiekams, lai tas kļūtu par iedvesmas avotu arvien jaunu stāstu, projektu un iniciatīvu veidošanai.

UNESCO LNK darbības virzieni 2016. gadā ir:
• aizsargāt, attīstīt un nodot nākamajām paaudzēm mantojumu,
• veicināt saikni starp zinātni un sabiedrību un veidot ētisku un iekļaujošu zinātnes politiku ilgtspējīgai attīstībai,
• iedrošināt mācāmos būt radošiem un atbildīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem,
• veicināt vārda brīvību, daudzveidīgas mediju vides attīstību un pieeju informācijai un zināšanām,
• veidot izglītības sistēmu, kas veicina kvalitatīvu mūžizglītību un mācīšanās iespējas visiem, un veidot nākotnes izglītības dienaskārtību,
• stiprināt sadarbību zinātnē un kultūrā miera, ilgtspējas un sociālās iekļaušanās veicināšanai un starpkultultūru dialoga sekmēšanai,
• kā arī padziļināt izpratni par radošumu un kultūru daudzveidības izpausmes veidiem.

UNESCO LNK Asambleja pirmajā šī gadā sanāksmē izvērtēja arī UNESCO materiālā kultūras mantojuma konvenciju īstenošanu Latvijā, kā arī apsprieda ar tām saistītās aktualitātes. Asamblejas locekļi tika informēti par UNESCO izstrādāto stratēģiju organizācijas darbības stiprināšanai kultūras mantojuma aizsardzībā un kultūras plurālisma veicināšanai bruņota konflikta gadījumā. Tika aktualizēts jautājums arī par Latvijas pievienošanos Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otrajam protokolam un 1970. gada konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu, kas ir īpaši svarīgi pašreizējās Tuvo Austrumu mantojuma krīzes kontekstā un nelegālās kultūras priekšmetu tirdzniecības dēļ. Vienlaikus tika izskatīta arī Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību īstenošana Latvijā. Tika izvērtētas jaunās nominācijas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajam sarakstam un pārskatīts sarakstā jau iekļauto mantojuma vietu saglabāšanas stāvoklis un pārvaldība.

Asambleja ir UNESCO LNK augstākā lēmējinstitūcija. Tajā darbojas 21 valsts un nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis, veidojot unikālu platformu sadarbībai un kopīgam darbam Latvijas interešu pārstāvībai UNESCO kompetences jomās.

2016. gadā aprit 25 gadi kopš Latvijas pievienošanās UNESCO.